Politiķis vai ietekmētājs? Söder un ilgi kritizēts tīklā!
Politiķis vai ietekmētājs? Söder un ilgi kritizēts tīklā!
Mūsdienu politiskajā ainavā sociālie mediji arvien vairāk tiek izmantoti kā platforma pašpārbaudes un personīgām atziņām. Bavārijas premjerministrs Markuss Söders nesen ar hashtag #Söderisst attēlu ievietoja cūkgaļas šarnīra attēlu. Viņa kolēģi Kristians Lindners un Rikarda Langa arī mēģina aizraut savus sekotājus, izmantojot privāto ieskatu ikdienas dzīvē. Bet, lai gan ir domājams, ka šāda veida saziņa signalizē par vēlētājiem, daudzi to uzskata par problemātisku, jo tā bieži nonāk mārketinga jomā. Raksts par ruhr24 kritizēja šo tendenci.Vēsturnieks Jürgen Kocka Willy Brandt raksturoja kā "pirmo mediju kancleru", jo viņš izmantoja spēcīgus attēlus, piemēram, Varšavas Kniefall, lai nodotu politiskos vēstījumus. Tomēr salīdzināma sociālo mediju izmantošana mūsdienās tiek uztverta kā diezgan banāla, it īpaši tādu sarežģītu jautājumu kontekstā kā civilā pabalsts, klimata krīze un bailes no kara. Tā vietā, lai uzņemtu šīs svarīgās bažas, mūsdienu politiskā komunikācija mēdz koncentrēties uz personīgo saturu, kas tiek uzskatīts par absurdu.
Mainot komunikācijas struktūras
Sociālie mediji ļauj politiskajām un valsts institūcijām tieši sasniegt masu auditoriju, izveidojot hibrīdu mediju sistēmu, kurā rīkojas pilsoņi, politiķi un žurnālisti. Šī jaunā dinamika maina komunikācijas plūsmu, lai pilsoņi varētu sazināties ar politiskajām institūcijām "apakšā uz augšu", piemēram, Paskaidrots, bet, neraugoties uz šīm jaunajām iespējām, klasisko masu mediju ziņojums joprojām ir svarīgs loma, jo tas patīk plašākai auditorijai.
Pētījumi rāda, ka pieaugošā daļa iedzīvotāju galvenokārt patērē jaunumus tiešsaistē, saskaņā ar kuru dominē tādas platformas kā YouTube un Facebook. Ņemot to vērā, tādas puses kā CDU/CSU un SPD ir zaudējušas balsis un tāpēc digitālajos kanālos meklē kontaktu ar jaunākām vēlētāju grupām. Tagad ir izaugušas partiju centru sociālo mediju komandas, kā arī ietekmētāju mārketinga prakse politiskajā komunikācijā. Politiskās komunikācijas profesionalizācija ir vēl viena galvenā tēma, kuru ārstē Kopumā mūsdienu dalībnieku politiskā komunikācija prasa pastāvīgu mācīšanos un pielāgošanos jauniem plašsaziņas līdzekļu piedāvājumiem un komunikācijas kanāliem. Tuvuma mērķis varētu izraisīt pārsteidzošu pašpārbaudes laikā, kamēr faktiskais politiskais diskurss pāriet fonā. Pieprasījums pēc vairākām vielām un mazāk mārketinga politikā kļūst skaļāks, un joprojām ir redzams, vai politika uz to var reaģēt. Politiskās komunikācijas digitalizācija un profesionalizācija
| Details | |
|---|---|
| Ort | Bundesrepublik Deutschland, Deutschland |
| Quellen | |