Brandenburgas iekšlietu ministrs atbalsta pretrunīgi vērtētos patvēruma atteikumus

Brandenburgas iekšlietu ministrs atbalsta pretrunīgi vērtētos patvēruma atteikumus

Atkal uzliesmo strīds par patvēruma meklētāju noraidīšanu uz Vācijas robežām. Brandenburgas iekšlietu ministrs Renē Vilks (bezpartejisks) runāja pēc iekšlietu ministru konferences Brēmerhāfenē un skaidri norādīja: noraidījumi ir nepieciešami, lai padarītu migrācijas politiku stingrāku. Viņš to pamato ar saistošo noteikumu trūkumu ar ES valstīm, kā ziņo rbb24.

Vilka paziņojums nāk sprādzienbīstamā laikā, jo ar Berlīnes Administratīvās tiesas spriedumu noraidījumi tika atzīti par nepieņemamiem. Tiesa nolēma, ka patvēruma meklētājus nevar atgriezt bez pienācīgi veiktas Dublinas procedūras. Tam bija tālejošas sekas federālajai policijai, kas 9. maijā no Frankfurtes (Oderas) dzelzceļa stacijas noraidīja trīs Somālijas patvēruma meklētājus, lai gan viņi bija pieprasījuši patvērumu. Pēc ZDF domām, federālā policija minēja Poliju kā drošu trešo valsti, taču tā nebija pietiekami juridiski pamatota.

Politiskās reakcijas un notikumu attīstība

Tomēr federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) nav pārsteigts par tiesneša spriedumiem un grasās turpināt noraidījumus. Viņš norādīja uz aptuveni 25 000 noraidījumu un aptuveni 1000 kontrabandistu aizturēšanas gadījumu. Tas tiek uztverts ar pretrunīgu reakciju: kamēr Maikls Kellers no Zaļajiem kritizē Dobrindta rīcību kā likuma pārkāpumu, Lēna Kotrē no AfD atzinīgi vērtē pasākumus, taču uzskata, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība.

Arī iekšlietu ministrs Vilke pauž bažas par plānotajām kontrolēm Polijas pusē. Polijas premjerministrs Tusks paziņojis, ka arī Polija ieviesīs savas kontroles, kas varētu radīt būtiskas problēmas aptuveni 12 000 ikdienas braucēju no Polijas. Brandenburgas premjerministrs Dītmars Vaidke (SPD) jau cīnās, lai samazinātu slogu uz darbu pie darba braucējiem, un aicina izveidot trešo joslu uz Autobahn 12.

Juridiskā situācija sīkāk

Berlīnes Administratīvā tiesa skaidri norādīja, ka atbildīgajām Vācijas iestādēm ir jāprecizē, kura ES dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma procedūru. Dublinas III regula nosaka, ka patvēruma meklētāji drīkst iesniegt pieteikumu tikai tajā dalībvalstī, kurā viņi pirmo reizi ieceļojuši. Personas, kuras pieprasa patvērumu Vācijas teritorijā, nevar tikt noraidītas bez Dublinas procedūras, kā skaidro [BAMF](https://www.bamf.de/DE/Themen/AsylFluechtlingsschutz/AblaufAsylverfahrens/Dublin procedúra/dublin procedúra-node.html).

Šāds noraidījums var notikt tikai īpašos gadījumos, ko Dobrindts nespēja pārliecinoši pierādīt skaidra juridiskā pamata trūkuma dēļ. Tiesas lēmums šobrīd ir provizorisks, kas nozīmē, ka Federālā policija pagaidām var turpināt veikt noraidījumus, taču pastāv iespējamu izmaiņu risks, konsolidējoties tiesu praksei.

Kopumā debates par patvēruma politiku un ar to saistīto juridisko bāzi arī turpmāk būs aktuāls temats, kas radīs lielus izaicinājumus gan politikai, gan pilsoniskajai sabiedrībai Vācijā.