Preses brīvība Grieķijā: skandāls par plašsaziņas līdzekļu oligarhiem un valdību
Preses brīvība Grieķijā: skandāls par plašsaziņas līdzekļu oligarhiem un valdību
Griechenland - Preses brīvība Grieķijā joprojām ir pakļauta ievērojamam spiedienam un tiek kritizēta no dažādām pusēm. Saskaņā ar Human Rights Watch (HRW) ziņojumu žurnālisti tiek pakļauti paaugstinātai valsts uzraudzībai un iebiedēšanai ar valdību saistītiem dalībniekiem. Kopš liberālās konservatīvās partijas "jaunās demokrātijas" 2019. gada jūlijā šī situācija arvien vairāk pasliktinās. Grieķija šobrīd ieņem pēdējo vietu starp 27 ES valstīm preses brīvībā un ir 107. vietā globālajā ranžā.
Savā ziņojumāHRW apraksta "no sliktāka uz sliktāku: plašsaziņas līdzekļu brīvības pasliktināšanos Grieķijā", ka žurnālisti ir pakļauti ļaunprātīgām sūdzībām, kuras bieži ierosina politiķi un apdraud preses brīvību. Šie tik sauktie "slapps" (stratēģiskās tiesas prāvas pret sabiedrības līdzdalību) kalpo kā iebiedēšanas instrumenti pret kritiskām balsīm. Tiek arī ziņots, ka 2022. gadā tika turētas aizdomas par to, ka žurnālisti uzraudzīja Spionage programmatūras valdību. Tas saasina jau tā ienaidnieka darba vidi referāriem.
Strukturālās problēmas plašsaziņas līdzekļu ainavā
Grieķijas plašsaziņas līdzekļu ainavā dominē daži ietekmīgi maigi, kas bieži uztur ciešus sakarus ar politiku. Svarīgākie dalībnieki ir biznesa laikraksta "Naftemporiki" īpašnieks Dimitris Melissanidis, kā arī Kyriakou ģimene, kas ir antenas grupas īpašnieks. Galvenā loma spēlē arī Vardinojannis ģimenei un Jannis Alafouzos, "Kathimerini" un "Skai TV" īpašniekam. Evangelos Marinakis un Ivan Savvidis arī kontrolē nozīmīgus plašsaziņas līdzekļus, un tiem ir politiski sakari, kas paplašina viņu ietekmes jomu
Frīdriha Eberta fonds Grieķijas plašsaziņas līdzekļu ainavu raksturo kā oligarhiski, ko veido cieša mijiedarbība starp plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem un sportu. Tas palielina plašsaziņas līdzekļu īpašnieku spēku un apdraud ziņošanas neatkarību. Saskaņā ar žurnālistiem bez robežām, pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājusies efektivitāte, un laikrakstu prasību samazināšanās ir 10,2 procenti 2023. gadā un 12,4 procenti 2024. gadā. Daudzi plašsaziņas līdzekļi tiek kritizēti viņu parādu dēļ, savukārt vairuma laikrakstu prasības joprojām ir zemas.
Kritika un valsts reakcijas
Grieķijas valdība kādu laiku ir kritizēta par tās ietekmi uz valsts plašsaziņas līdzekļiem un preses brīvības ierobežošanu. Premjerministra Kyriako Mitsotakis ir vairākkārt noraidījis apgalvojumus un uzsver, ka Grieķija ir spēcīga likuma varas ziņā. Tomēr žurnālistu vidū palielinās ziņojumi par pašcensoriem. Šis nosacījums ir izraisījis arī starptautiski. 2024. gada februārī Eiropas Parlaments pauda nopietnas bažas par plašsaziņas līdzekļu brīvību Grieķijā.
HRW pieprasa no ES arvien vairāk izdarīt spiedienu uz Atēnām, lai nodrošinātu preses brīvību. Žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu eksperti aicina pārdomāt Grieķijas politiku, lai aizsargātu preses tiesības un nodrošinātu nākotnes necaurlaidīgu plašsaziņas līdzekļu ainavu.
Diskusija par preses brīvību Grieķijā paliek ar augstu sociālo un politisko nozīmi. Atliek redzēt, vai un kā var izraisīt izmaiņas plašsaziņas līdzekļu ainavā, lai garantētu ziņošanas neatkarību un risinātu esošās problēmas.
Lai iegūtu sīkāku informāciju, ziņojumi no Ostsee-zeitung , tagesschau un DetailsOrt Griechenland Quellen
Kommentare (0)