Kolumbijas prezidenta kandidāta Uribe novērtējums - dzīvības apdraudēšana!

Kolumbijas prezidenta kandidāta Uribe novērtējums - dzīvības apdraudēšana!

Bogotá, Kolumbien - Kolumbijas prezidenta kandidāts Migels Uribe tika nopietni ievainots vēlēšanu kampaņas pasākumā Bogotā, kad 2025. gada 8. jūnijā viņu notrieca šāvieni, runājot Fontibon apgabala publiskajā parkā. Saskaņā ar ziņojumiem no Sueddeutsche.de ir uribe, kuram ir 39 gadi veci, nopietnā stāvoklī vietējā slimnīcā. Pēc sievas Marijas Tarazonas teiktā, viņš cīnās par savu dzīvību.

Uzbrukums notika, kad Uribe tika nošauts ar "bruņotiem cilvēkiem". Incidents atgādina politisko vardarbību, ko Kolumbija veidoja 1980. un 1990. gadu sākumā. Uribes māti, žurnālisti Diānu Turbeju, 1991. gadā noslepkavoja Medeljina kartelis, kas ilustrē dziļi iesakņoto politisko uzbrukumu brutalitāti valstī. Uzbrukuma laikā tika ievainoti arī divi citi cilvēki, un 15 gadus vecs zēns tika arestēts kā aizdomās turētais šāvējs.

Valdības reakcija un pārsūdzība tiesā

Incidents ir izraisījis plašas reakcijas. Kolumbijas valdība prezidenta Gustavo Petro pakļautībā izteica uzbrukumu un raksturoja viņu kā "uzbrukumu demokrātijai un politiskā amata likumīgai īstenošanai". Šo viedokli dalās arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kurš asi nosodīja slepkavības mēģinājumu Uribe. Aizsardzības ministrs Pedro Sánchez paziņoja par atlīdzību aptuveni 615 000 eiro par informāciju par nozieguma noskaidrošanu. Ģenerālprokurore Luz Adriana Camargo apstiprināja, ka Uribe tiek ārstēta intensīva medicīna.

Uribe ir pamanāmi kritiska balss pret kreiso vates prezidentu Gustavo Petro un augu, lai 2026. gadā kandidētu uz prezidentūras. Viņa ģimenei ir ilga politiska tradīcija, viņa vectēvs bija prezidents no 1978. līdz 1982. gadam.

Politiskās konteksti un izaicinājumi

Incidents ir arī saistībā ar valsti, kuru gadu desmitiem ilgi veido politiska vardarbība. Bruņots konflikts Kolumbijā, kas ir viens no vecākajiem Latīņamerikā, sākās 60. gados, un to veicināja nevienlīdzīga zemes sadale un armijas un paramilitāro grupu uzbrukumi. Tiem, reaģējot uz šīm netaisnībām, tika izveidotas tādas partizānu grupas kā FARC un ELN. bpb.de apraksta miera procesa izaicinājumus, kas paliek dinamiski pēc vēsturiskā miera līguma 2016. gada, bet saskaras daudzos garos.

Kopš 2024. gada ir palielinājusies vardarbība Kolumbijā, aptuveni 70 % no valsts teritorijas kontrolē bruņotas grupas. Tajā pašā laikā humānā situācija ir saspringta, jo 9,1 miljons cilvēku ir atkarīgi no palīdzības, galvenokārt konfliktu dēļ. Uribes uzbrukumu varētu uzskatīt par turpmāku šīs pastāvīgās nestabilitātes izpausmi un apšauba miera procesa trauslo progresu.

Nesenie notikumi ap Migelu Uribe ir ne tikai traģēdija viņam un viņa ģimenei, bet arī dziļi ēnā uz Kolumbijas politisko ainavu, kuru joprojām veido bailes un vardarbība.