NATO nodošanās programma: Vācija plāno 60 000 jaunu karavīru!

NATO nodošanās programma: Vācija plāno 60 000 jaunu karavīru!
Brüssel, Belgien - 2025. gada 5. jūnijā NATO aizsardzības ministri tiekas Briselē, lai konsultētu par visaptverošu jaunināšanu. NATO plāno palielināt militārās prasmes, saskaņā ar kuru vadlīnijām vajadzētu palikt slepenām, lai alianse būtu neparedzama Krievijai. Saskaņā ar Tagesschau Galvenā prioritāte ir plašo ieroču sistēmu, gaisa aizsardzības un mobilo zemes spēku attīstība.
Jaunie prasmju mērķi nozīmē par 30 procentiem pieaugumu par militārām prasmēm, lai uzlabotu aizsardzības spējas un stiprinātu preventīvo raksturu. Federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss apraksta pasākumus kā "centienus" un norāda, ka Bundeswehr ir nepieciešami līdz 60 000 papildu aktīvo karavīru. Vācija plāno arī jauno lielā mēroga asociāciju izglītību un pilnu aprīkojumu, lai izpildītu jaunās stratēģijas prasības.
Aizsardzības izdevumu palielināšanās
Sanāksmes uzmanības centrā ir arī diskusija par aizsardzības izdevumu pieaugumu, it īpaši uz gaidāmā NATO samita fona Hāgā jūnija beigās. Laiks Ziņojumi, ka ASV aizsardzības ministrs petto hegseth runā gandrīz vienādi. Aizsardzības izdevumi liek palielināties līdz 5 procentiem no IKP. NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte arī norāda, ka vismaz 3,5 procenti no IKP aizsardzībai un 1,5 procenti infrastruktūrai līdz 2032. gadam.
Vācija un Francija jau ir vienojušies par šo priekšlikumu, kamēr Spānija un Beļģija runā. Pēc kanclera Frīdriha Merca (CDU) teiktā, katrs procentpunkts nozīmētu vairāk nekā 45 miljardus eiro papildu aizsardzības izdevumos. Mērķis ir palielināt aizsardzības izdevumus Vācijā no 2,1 procentiem iepriekšējā gadā līdz 3,5 procentiem līdz 2032. gadam.
Aizsardzības ieguldījumu ekonomiskā ietekme
Papildus militārajiem aspektiem ey nodrošināja 680 000 darba vietu. Aizsardzības izdevumu pieaugums līdz 3 procentiem no IKP varētu palielināt gada izdevumus par 65 miljardiem eiro un radīt papildu 660 000 darba vietu.
Pētījumā uzsvērts, ka aizsardzības ieguldījumi nodrošina ekonomiskus impulsus ārpus bruņojuma nozares. Palielinās pieprasījums pēc jaunām ražošanas jaudām, savukārt Bruņinieku nozares uzņēmumi saskaras ar finansiālām problēmām. Ja bruņu izdevumi palielinās līdz 3 procentiem no IKP, pārdošanas apjoma palielināšanās par 20 līdz 40 procentiem varētu notikt bruņojuma uzņēmumos un pozicionēt aizsardzības nozari kā izaugsmes virzītāju.
Ņemot vērā šīs norises, NATO tiek uzskatīta ne tikai par militāru aliansi, bet arī par galveno ekonomiskās izaugsmes faktoru Eiropā, kam ir liela nozīme, ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi.Details | |
---|---|
Ort | Brüssel, Belgien |
Quellen |