Vācijas bruņojuma debates: Drone karš un infrastruktūra fokusā!

Vācijas bruņojuma debates: Drone karš un infrastruktūra fokusā!

Vilnius, Litauen - 2025. gada 8. jūnijā Viļņā, Lietuvā notika drošības politikas konference, kurā tika apskatītas Ukrainas kara mācības un Vācijas lomu mūsdienu aizsardzības politikā. Šī pasākuma laikā eksperti pārrunāja pašreizējās problēmas un atvērtās būvlaukumus Vācijā, īpaši attiecībā uz aizsardzību un drošību. Politiskajām izmaiņām ir palielināts spiediens uz Vāciju uzņemties lielāku atbildību.

Konferences galvenā tēma bija aizsardzības miljardu izmantošana, saskaņā ar kuru tika apspriesta iespēja apturēt parāda bremzes jaunus bruņojuma projektus. Priekšlikumi saistošiem kolektīviem pasūtījumiem bruņojuma nozarei veicināja strīdus. Jonas Umans, NVO dibinātājs, runāja par decentralizētu aizsardzību un uzsvēra, ka ražošanas pielāgošana uz vietas ir efektīvāka. Viņš atsaucās uz Ukrainas karavīriem, kuri paši ražo dronus un sprāgstvielas, kā arī labvēlīgu dronu efektivitāti, kas var uzbrukt dārgiem bumbvedējiem.

Vācija un NATO

Minna Ålander, lauka eksperte, norādīja uz pieaugošo vajadzību pēc infrastruktūras un loģistikas Vācijā. Jo īpaši NATO valstis plāno palielināt savus militāros izdevumus līdz 5%, no kuriem 1,5% ir paredzēti loģistikai un infrastruktūrai. Vācija saskaras ar izaicinājumu sagatavoties iespējamām aizbēgšanas kustībām, tajā pašā laikā kritiski tiek atzīmēti civilās infrastruktūras defekti, piemēram, bunkuru celtniecība. FDP priekšnieks Hennigs Hönens runāja par ievērojamu prasību par pieķeršanos militārajā infrastruktūrā.

Neskaidri, strādājot ar dronu pārmērīgajiem kazarkām, izraisīja papildu diskusijas. Arvien pieaug arī federālās valdības kritika attiecībā uz Vērša raķešu piegādi uz Ukrainu. Daudzi eksperti apgalvo, ka Ukrainai ir jā improvizē, jo trūkst tās garo distanču ieroču un Krievijas lidmašīnas ir acīmredzams drauds.

Aizsardzības ieguldījumu finanšu dimensijas

Pašreizējā diskusija par aizsardzības ieguldījumiem ir pamatota ar EY un Dekabank pētījumu, kas parāda, ka Eiropas NATO valstis gadā iegulda 72 miljardus eiro gadā un tādējādi rada vai nodrošina 680 000 darba vietu. Aizsardzības izdevumu pieaugums līdz 3% no IKP būtu nepieciešams, lai radītu papildu 65 miljardus eiro gadā un izveidotu vēl 660 000 darbavietu. Pat tad, ja Ukrainā tiek veikta bruņošanās, ir gaidāms pastāvīgs aizsardzības izdevumu pieaugums un bruņojuma nozares paplašināšana.

Pētījumā uzsvērts, ka aizsardzības ieguldījumi rada ekonomiskus impulsus, kas pārsniedz bruņojuma nozari. Tiek prognozēts, ka katrs eiro, kas tiek ieguldīts aizsardzībā, rada apmēram divreiz augstāku ekonomisko darbību.

Vācijai, Polijai un Apvienotajai Karalistei nodarbinātības ietekme ir īpaši augsta, ar kuru vairāk nekā 137 000 darbavietu Vācijā ir tieši atkarīgi no aizsardzības ieguldījumiem. Neskatoties uz 2%mērķa sasniegšanu daudzās NATO valstīs, aizsardzības spējas joprojām ir nepietiekamas, kas norāda uz 390 miljardiem eiro, kas nepieciešami gaisa aizsardzības sistēmām un munīcijai.

Tādējādi konference Viļņā ir svarīgs solis, lai atrastu risinājumus pašreizējās drošības politikas izaicinājumiem un vienlaikus stiprināt Vācijas lomu NATO.

op-online.de | ey.com