Wadephul: miera risinājums Ukrainai bez Krievijas sakāves!

Wadephul: miera risinājums Ukrainai bez Krievijas sakāves!

Istanbul, Türkei - 2025. gada 30. maijā ārlietu ministrs Johans Vadepuls komentēja intervijā "Süddeutsche Zeitung" par pašreizējo situāciju Ukrainas konfliktā. Viņš uzsvēra, ka kara mērķis Ukrainā nevar būt militārā sakāve Krievijā. Tā vietā Wadephul uzskata, ka karu izbeigs sarunu risinājums. Tas ir īpaši svarīgi, lai ņemtu vērā Krievijas kodolieroču ietekmi. Wadephul arī brīdināja par Krievijas kara tehnikas pārvērtēšanu un atzīmēja, ka Krievijas armija nespēj iekarot visu Ukrainu, neskatoties uz lieliem zaudējumiem.

Pievienotais Wadephul speciālā vērtība, ka Ukrainai pati ir jāizlemj par savu nākotni, bez izlemšanas par tās galvām. Šajā kontekstā viņš bija pārliecināts, ka Amerikas Savienotās Valstis atbalstīs jaunu sankciju ceļu pret Krieviju. Tas attiecas uz ASV senatora Lindsija Grehema sankciju paketi, kura ir pieejama Senāta 80 atbalstītājiem. Wadephul arī pamanīja, ka ASV prezidentu Donaldu Trumpu kaitina Krievijas uzbrukumi Ukrainai un tāpēc spēlē aktīvu lomu šajā tēmā.

Starptautiskās reakcijas un miera sarunas

Politiskā situācija paliek saspringta, kamēr Makrons plāno turpmāku apmaiņu ar Trumpu 2025. gada 17. maijā. Makrons apsūdzēja savu itāļu kolēģi Meloni par nepatiesas informācijas izplatīšanu par sanāksmi par Ukrainu un paskaidroja, ka sarunas nav par militāro karaspēka misijām, bet gan par mieru un pamieru.

Sarunas notika Stambulā, kuras tomēr apskatīja ar skepsi. Tika panākta vienošanās veikt ieslodzīto apmaiņu, bet uzbrukumi sarunu laikā turpinājās nemainīgi. Kamēr Krievija norāda sarunu rezultātus, Ukrainas prezidents Selenskyj sacīja, ka miera iespēja ir palaista garām, un arī aicināja uz vairāk starptautiskām sankcijām pret Krieviju.

Ģeopolitiskā spriedze

Ģeopolitiskā mijiedarbība ir sarežģīta. Ukraina tiecas atgūt visas Krievijas okupētās teritorijas, ieskaitot Krimu. Tajā pašā laikā Krievija un Baltkrievija plāno militārus manevrus. Neatkarīgi no prasībām par okupēto teritoriju atgriešanos, Krievija noraida koncesijas un prasa oficiālu atteikšanos no NATO pievienošanās un Ukrainas "demilitarizācijas" no Ukrainas.

Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa atbalsta Kijevas nostāju, savukārt ES mēģina iegūt viedokli turpmākajās miera sarunās. Diskusijas par iespējamo NATO dalību Ukrainā joprojām ir ilgtermiņa mērķis, pat ja izredzes pievienoties pašlaik nav skaidra. To ir grūti arī mainīgajā ASV prezidenta Trumpa vadībā, kurš prasa vairāk koncesiju no Ukrainas.

Daži Eiropas vadītāji apsver augsnes karaspēka izmantošanu Ukrainā, savukārt vairākums to uzskata par pārāk bīstamu. Īpašs ES samits ir nenovēršams, lai noskaidrotu atvērtus jautājumus par Eiropas drošību, savukārt Amerikas Savienotās Valstis, iespējams, varētu izstāties no militārās palīdzības. Šo neskaidrību vidū starptautiskā sabiedrība joprojām ir jāatrod risinājumi notiekošajam konfliktam.