Berlīne 2050: tā dzīvo mūsu pilsētas ilgtspējīga nākotne!

Berlīne 2050: tā dzīvo mūsu pilsētas ilgtspējīga nākotne!

Diez vai nevienā citā pilsētā cilvēku dzīvi ir tik spēcīgi ietekmējusi pilsētvide kā Berlīnē. Izdomātās varones Emīlijas piemērs, kura pirms nedēļas pārcēlās uz Treptovu, ļauj saprast, kāda varētu būt pilsētas dzīve 2050. gadā. Skaļi DW Progresīvas pieejas pilsētu attīstībai nav tikai tendence, bet gan nepieciešamība. Viņa raksturo Emīlijas ikdienu, ko raksturo ilgtspējīgāks dzīvesveids. Mainīta arī pieeja apģērbam. Emīlija valkā kreklu no apģērbu maiņas veikala un ir noīrējusi auskarus – tas ir skaidrs pārtraukums no mātes ātrās modes laikiem, kuros apģērbs bieži tika uzvilkts tikai vienu reizi un pēc tam izmests.

Pēc Emīlijas vecāku domām, dzīves kvalitāte tādās pilsētās kā Berlīne ir ievērojami uzlabojusies. Ar brīvi lietojamu un gaisa kondicionētu vietējā transporta sistēmu un pārdomātu notekūdeņu novēršanu, kas ļauj peldēties Šprē, ikdiena kļūst vieglāka un relaksējošāka. “Tur kaut kas ir” — arī attiecībā uz uzturu: Emīlijas ģimene ir pārgājusi uz pārsvarā augu valsts diētu. Tomēr viņas tēvs joprojām ik pa laikam palutina sevi ar uz vietas ražotu gaļu. Pilsētas lauksaimniecība, jumta saimniecības un kopienas dārzi vairs nav tikai nākotnes vīzija, bet arī daļa no dzīvesveida.

Pilsētu loma transformācijā

Pilsētas ir ne tikai vieta, kur dzīvot, bet arī ilgtspējīgas attīstības dzinējspēks. Skaļi BMFTR Potenciāls pārveidot ekonomiku un sabiedrību jo īpaši slēpjas pilsētu centros. Izšķiroša nozīme būs klimata aizsardzības, sociālo vajadzību, piemēram, mājokļu par pieņemamu cenu, un modernas mobilitātes kombinācijai. Sociālajām inovācijām un tehnoloģiskajiem risinājumiem ir jāiet roku rokā, lai risinātu urbanizācijas problēmas un vienlaikus palielinātu pilsētu noturību.

Ar Pilsētas-lauku-nākotnes transformācijas iniciatīvu politiķi vēlas īpaši veicināt pētniecības projektus, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabo dzīves kvalitāti pilsētās. Ilgtspējīga mobilitāte ir būtiska, jo īpaši lielpilsētu reģionos. Inovatīvi finansēšanas modeļi un plānošanas koncepcijas atbalsta videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu, kuras tiek izmantotas arī Ķelnē, lai šeit tiktu izveidots modelis arī citām pilsētām.

Iedzīvotāju līdzdalība un izglītošana

Vēl viens svarīgs aspekts ir pilsoņu līdzdalība. Tādas iniciatīvas un konkursi kā “Nākotnes pilsēta” piedāvā vietu radošām idejām pilsētas dzīves uzlabošanai. Progress ir vajadzīgs arī izglītībā: izglītībai ilgtspējīgai attīstībai ir galvenā nozīme nākamo paaudžu darbībā, kā tas ir ESD portāls tiek uzsvērts. Vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju jau dzīvo pilsētās, un prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam šī tendence pieaugs līdz 60%.

Tiekšanās pēc ilgtspējīgām dzīves telpām ir būtiska, lai cīnītos pret urbanizācijas izaicinājumiem, piemēram, pieaugošajām īres cenām un gaisa piesārņojumu. Vācijā jau veiksmīgi tiek īstenoti projekti dzīves apstākļu uzlabošanai pilsētu teritorijās, un tiek aktīvi veicināta inovatīvu risinājumu apmaiņa starp pašvaldībām. Visbeidzot, jauno pilsētnieku, piemēram, Emīlijas, sirsnīgā vēlme parāda, ka ir nepieciešams pārdomāt — uz dzīvi, kurā tiek ievēroti zemes resursi.