Berlīne apdraudēta: labējā spārna vardarbība satraucoši pieaug!

Berlīne apdraudēta: labējā spārna vardarbība satraucoši pieaug!

Berlīnē kļūst pamanāma satraucoša tendence: labējo vardarbības aktu skaits pieaug un arvien vairāk tiek uztverts kā ikdienišķa parādība. Saskaņā ar ziņojumu Moabits palīdz 2024. gada pirmajā pusē Lihtenbergā vien bija 246 labējie noziegumi – tas ir gandrīz 70% pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu. Ir acīmredzams, ka šī attīstība uzliek smagu slogu arī Berlīnes sabiedrībai.

Bet tas vēl nav viss. No 2009. līdz 2021. gadam Neikölln kompleksā tika dokumentēti 72 labēji politiski uzbrukumi, tostarp vismaz 23 dedzināšanas uzbrukumi. Šī informācija nāk no vairākiem avotiem, piemēram, Dienas spogulis un NSU Watch. Īpaši šokējošs ir gadījums ar kreiso politiķi Ferātu Kočaku, kurš 2018. gadā pārdzīvoja ļaunprātīgu dedzināšanu. Vainīgais vai vainīgie Satversmes aizsardzības birojam jau bija zināmi. Šo drūmo ierakstu papildina tādas darbības kā Buraka Bektaša slepkavība 2012. gadā vai Lūka Holanda slepkavība 2015. gadā, kurās nebija skaidri noteikts nozieguma labējais motīvs – pat ja pierādījumi šķiet skaidri.

Bailes no labējās vardarbības

Bailes un nenoteiktība veido daudzu berlīniešu dzīvi. Pētījums arī liecina, ka 2023. gadā tika ziņots par vairāk nekā 1700 pret dīvainiem noziegumiem. Šīs satraucošās statistikas kontekstā īpaši pamanāms bija uzbrukums Geju muzejam Berlīnē-Tiergartenā, kurā tika raidīti šāvieni pa logu rūtīm. Turklāt RuT lesbiešu mājokļu projekts 2023. gadā piedzīvoja ļaunprātīgu dedzināšanu, uzsverot briesmas marginalizētām grupām.

Berlīnes reģistrā norādīts, ka pēc 2023. gada praida mēneša visos rajonos tika nozagti vai sabojāti varavīksnes karogi. Tas liecina par visas sabiedrības problēmu, kas izpaužas ne tikai rupjā vardarbībā, bet arī naida kultūrā, kas ir vērsta pret dažādām minoritātēm.

Prasības Senātam

Skartās grupas un citi kampaņas dalībnieki pieprasa no Berlīnes Senāta skaidrus publiskus vārdus pret labējo vardarbību. Ir jārada droša telpa, kas ietver aizsardzības pasākumus skartajām un solidaritātes iestādēm. Izšķiroša nozīme ir arī labējo tīklu izmeklēšanai pat valsts struktūrās. Uzticams finansējums organizācijām, kas strādā pret labējo vardarbību, ir būtiska, lai aktīvi cīnītos pret rasismu, antisemītismu un dīvainu naidīgumu administrācijā.

Rezumējot, situācija Berlīnē ir nopietnāka nekā jebkad agrāk. Varas iestādes bieži ignorē aktīvos brīdinājumus par labējo vardarbību, kas skartos un iesaistītos nemitīgās bailēs no agresijas. Ir pēdējais laiks efektīvai, kopīgai pieejai, lai padarītu dzīvi galvaspilsētā drošāku ikvienam.