Bundestag debatē sprādzienbīstams AfD aizliegums: demokrātijas sašutums!
Bundestag debatē sprādzienbīstams AfD aizliegums: demokrātijas sašutums!
Potsdam, Deutschland - Šodien Bundestag apspriež iespējamo aizlieguma procedūru pret AFD. Debates ir guvušas ceļojumu, it īpaši pēc partijas pašreizējās jaunās klasifikācijas pēc konstitucionālās aizsardzības. 2024. gada rudenī pieteikumu par procedūras uzsākšanu jau ieviesa grupas krustojums, taču par to nekad netika balsots. Kanclers Frīdrihs Mercs tagad ir paziņojis, ka federālā valdība neuzsāk aizlieguma procedūru, kas noved pie pretrunīgi vērtētām diskusijām.
Argumenti par un pret šādu procedūru ir sarežģīti. Aizlieguma atbalstītāji uzsver, ka AFD ir briesmas demokrātiskai pamata kārtībai. Viņi attiecas uz "aizsardzības demokrātijas" jēdzienu, kā arī uz konstitūcijas aizsardzības novērtēšanu, kas apliecināja AfD necilvēcīgus uzskatus un savienojumus ar labo ekstrēmistu tīkliem. Īpaši Zaļie un SPD ir pieprasījuši federālās valsts darba grupai apspriest turpmāko procedūru. Bažas palielinās, jo AFD tiek klasificēta kā nodrošināta vairākās federālajās valstīs, kuru Schleswig-Holstein premjerministrs Daniels Günters apstiprināja nesenā parādīšanās laikā.
Aizlieguma procedūras pro un kontra
Savienība, no otras puses, lielā mērā noraida aizlieguma procedūru. Tikai divi deputāti atbalsta šādu soli. Partija redz nepieciešamību "ievietot AFD" satura ziņā un brīdina, ka neveiksmīga AFD procedūra varētu dot stimulu sabiedrības uztverē. Jāatzīmē, ka aizlieguma likumīgie šķēršļi ir lieli. Pierādījumi, ka AFD apdraud demokrātisko kārtību, ir sarežģīti, un šķiet, ka arodbiedrība vairāk koncentrējas uz politiskā piesārņojuma cīņu, nevis juridiskiem pasākumiem.
Bažas par aizlieguma iespējamo sociālo ietekmi nav nepamatotas. Kritiķi brīdina, ka aizliegums varētu stiprināt AFD tā “upura lomā”. Turklāt tiek atsauce uz neveiksmīgo NPD aizliegumu, kas ilgst gadus un galu galā neizraisīja partijas likvidēšanu. Bijušais federālās konstitucionālās tiesas prezidents Hanss-Jürgen Papier uzskata aizlieguma aizliegumu kļūdīties un redz Tautas partijas atbildībā par vēlētāju atgūšanu.
Aizlieguma procedūras tiesiskais regulējums
Pēdējos gados 1952. gadā Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē ir bijuši tikai divi partijas aizliegumi: 1952. gadā sociālistiskā Reiha partija (SRP) un Vācijas komunistiskā partija (KPD) 1956. gadā. Procedūra pret NPD tika pārtraukta 2003. gadā, jo tiesa tika atzīta, ka NPD ir vērsti pret indeksnstitucionālu koncepciju, bet gan panākumi, kas ir veiksmīgi.
Pa to laiku sabiedrībā palielinās spiediens aktīvi rīkoties ar AFD. Vairākās pilsētās, ieskaitot Hamburgu, Berlīni un Duisburgu, notika demonstrācijas, kurās bija skaļi pieprasījums pēc aizlieguma procedūras. Baznīcas pārstāvji kritizē AFD plānus kā necilvēcīgus un ir apņēmušies ievērot spēcīgu signālu pret labo ekstrēmistu tendencēm un demokrātijas vērtībām. Debates par AFD aizliegumu varētu būt izšķirošs pagrieziena punkts gan partijas ainavai, gan sociālajai diskusijai par ekstrēmismu Vācijā.
Rezumējot, var teikt, ka diskusija par AFD aizliegumu nekādā gadījumā nav izlemta un joprojām ir pretrunīga. Pozīcijas ir skaidras: kaut arī daži norāda uz briesmām, kas rodas no partijas, citi paļaujas uz politisko cīņu kā piemērotu ekstrēmisma apkarošanas veidu. Turpmākajiem mēnešiem vajadzētu būt izšķirošiem šo debašu turpmākai attīstībai.| Details | |
|---|---|
| Ort | Potsdam, Deutschland |
| Quellen | |