Atceres diena Berlīnē: 500 protestētāji, neskatoties uz aizliegumu Sarkanajā rātsnamā

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 7. oktobrī piemiņas notikumi Berlīnē 2023. gadā pieminēja Hamas teroristu uzbrukumu, kam pievienoti pretrunīgi vērtēti protesti.

Am 7. Oktober 2025 erinnerten in Berlin Gedenkveranstaltungen an den Hamas-Terrorangriff 2023, begleitet von kontroversen Protesten.
2025. gada 7. oktobrī piemiņas pasākumi atgādināja Hamas teroristu uzbrukumu Berlīnē, kam pievienoti pretrunīgi vērtēti protesti.

Atceres diena Berlīnē: 500 protestētāji, neskatoties uz aizliegumu Sarkanajā rātsnamā

2025. gada 7. oktobrī Berlīnē notika ievērojams Hamas teroristu uzbrukuma pieminējums Izraēlai. Tajā dienā apmēram 500 cilvēku pulcējās Aleksandrplatzā, neskatoties uz palestīniešu demonstrācijas aizliegumu. Dalībnieki kliedza tādus saukļus kā “slava mūsu cīnītājiem” un “no upes līdz jūrai”, kā rezultātā tika ieskrieties ar policiju, kā rezultātā tika ievainots vismaz viens virsnieks. Policija bija sagatavojusi ūdens lielgabalu kā piesardzību, bet sākotnēji to neizmantoja. Kampaņa sākotnēji tika reģistrēta ar nosaukumu “Stop the Genocide” 150 dalībniekiem. Aicinājums sociālajos plašsaziņas līdzekļos noveda pie kriminālprocesa uzsākšanas pret organizatoriem, un policija piemiņas dienas rītā apturēja vēl vienu Izraēlas demonstrāciju netālu no Oberbauma tilta.

Šajā starpposma kampaņā apmēram 40 cilvēki bloķēja ceļu un apgaismotu pirotehniku. Par laimi, nebija nekādu ievainojumu vai kaitējumu, bet no palestīniešu grupas tika arestēti 17 cilvēki, jo viņi aicināja aizliegtus saukļus vai invalīdus. Piemiņas diena atgādināja Hamas uzbrukuma upurus 2023. gada 7. oktobrī, kurā tika nogalināti 1200 cilvēku un apmēram 250 tika deportēti uz Gazas joslu. Ziņojumi liecina, ka notiekošajā Izraēlas un Hamas konfliktā ir nogalināti vairāk nekā 65 000 cilvēku, ieskaitot daudzus civiliedzīvotājus, kas vēl vairāk palielina saspringto situāciju.

Vārda brīvība un policijas vardarbība Berlīnē

Saistībā ar nesenajiem notikumiem valsts sekretārs Bernds Krössers uzsvēra vārda un asamblejas brīvības nozīmi Vācijā. Viņš pauda pārliecību par Berlīnes varas iestāžu veiktajiem pasākumiem, lai risinātu pieaugošo konfliktu. Tomēr pirmajās sešās nedēļās pēc Hamas uzbrukuma Izraēlai tika aizliegts vairāk nekā ducis Palestīnas pulcēšanās. Kaut arī tiesas bieži vienojas pret Berlīnes Senāta smagajiem pasākumiem, pieaugošais demonstrāciju un ar to saistīto reakciju aizliegums tiek uzskatīts par problemātisku. Cilvēki ar arābu migrantu izcelsmi bieži sūdzas par aizspriedumiem par to, ka viņi tiek uzskatīti par Hamas simpātijām.

Berlīnes Senāta ierobežojošo politiku varētu vēl vairāk apdraudēt jau saspringto sociālo mieru. Kopš 2023. gada oktobra ir bijuši arī ziņojumi par vardarbīgiem nemieriem starp jauniem vīriešiem un policiju. Stingrie pasākumi noved pie antisemītisko noziegumu palielināšanās Berlīnē, kas 2024. gadā pieauga no 533 līdz 1451. Tā dēvētie propagandas noziegumi pieauga arī līdz 531, bet vardarbīgu noziegumu skaits kritās, kas uzsver situācijas sarežģītību. Kritiķi brīdina, ka varas iestāžu rīcība ar protestiem apgrūtina sociālo kohēziju.

Protesta pētnieki, piemēram, Jannis Julien Grimm, kritizē empātijas trūkumu un dialogu starp dažādām grupām. Visbeidzot, ir draudi un naida pasti pret Izraēlas kara kritiķiem, kas vēl vairāk saindēja sabiedrības klimatu. Uz šī fona kļūst skaidrs, ka tēmas risināšana ir ļoti jutīga, un diferencētam skatam ir jāizvairās no iespējamām eskalācijām nākotnē.