Piemiņas diena Berlīnē: 500 protestētāju, neskatoties uz aizliegumu Sarkanajā rātsnamā

Piemiņas diena Berlīnē: 500 protestētāju, neskatoties uz aizliegumu Sarkanajā rātsnamā

2025. gada 7. oktobrī Berlīnē notika nozīmīgs Hamas terorakta Izraēlai piemiņas pasākums. Tajā dienā Aleksandra laukumā pulcējās aptuveni 500 cilvēku, neskatoties uz aizliegumu rīkot palestīniešus atbalstošu demonstrāciju. Dalībnieki kliedza tādus saukļus kā “Slava mūsu cīnītājiem” un “No upes līdz jūrai”, kā rezultātā notika kautiņi ar policiju, kā rezultātā vismaz viens virsnieks tika ievainots. Policija piesardzības nolūkos bija sagatavojusi ūdens lielgabalu, taču sākotnēji to neizmantoja. Sākotnēji kampaņa tika reģistrēta ar nosaukumu “Apturiet genocīdu” 150 dalībniekiem. Zvans sociālajos tīklos izraisīja kriminālprocesa sākšanu pret organizatoriem, un policija piemiņas dienas rītā apturēja kārtējo pret Izraēlu vērstu demonstrāciju pie Oberbauma tilta.

Šīs pagaidu darbības laikā aptuveni 40 cilvēki bloķēja ceļu un palaida pirotehniku. Par laimi, cietušo vai postījumu nav, bet 17 cilvēki no propalestīniešu grupas tika arestēti par aizliegtu saukļu kliegšanu vai satiksmes traucēšanu. Šajā dienā tiek pieminēti Hamas uzbrukuma upuri 2023. gada 7. oktobrī, kurā traģiski gāja bojā 1200 cilvēku un aptuveni 250 tika nolaupīti Gazas joslā. Ziņojumi liecina, ka līdz šim notiekošajā konfliktā starp Izraēlu un Hamas ir nogalināti vairāk nekā 65 000 cilvēku, tostarp daudzi civiliedzīvotāji, vēl vairāk saasinot saspīlēto situāciju.

Vārda brīvība un policijas vardarbība Berlīnē

Saistībā ar nesenajiem notikumiem valsts sekretārs Bernds Krēsers uzsvēra vārda un pulcēšanās brīvības nozīmi Vācijā. Viņš pauda pārliecību par Berlīnes varas iestāžu veiktajiem pasākumiem, lai risinātu pieaugošo konfliktu. Tomēr pirmajās sešās nedēļās pēc Hamas uzbrukuma Izraēlai vairāk nekā ducis propalestīniešu pulcēšanās tika aizliegtas. Lai gan tiesas bieži spriež pret Berlīnes Senāta bargajiem pasākumiem, pieaugošais demonstrāciju aizliegums un ar to saistītās reakcijas tiek uzskatītas par problemātiskām. Cilvēki ar arābu migrantu izcelsmi bieži sūdzas par aizspriedumiem, kas tiek uzskatīti par Hamas līdzjutējiem.

Jau tā saspringto sociālo mieru varētu vēl vairāk apdraudēt Berlīnes Senāta ierobežojošā politika. Kopš 2023. gada oktobra saņemti arī ziņojumi par vardarbīgiem nemieriem starp jauniem vīriešiem un policiju. Stingro pasākumu rezultātā Berlīnē pieaug antisemītisku noziegumu skaits, kas 2024. gadā pieauga no 533 līdz 1451. Arī tā sauktie propagandas noziegumi pieauga līdz 531, savukārt vardarbīgo noziegumu skaits samazinājās, kas uzsver situācijas sarežģītību. Kritiķi brīdina, ka varasiestāžu rīcība pret protestiem apgrūtina sociālo kohēziju.

Protestu pētnieki, piemēram, Jannis Julien Grimm kritizē empātijas un dialoga trūkumu starp dažādām grupām. Visbeidzot, ir arī draudi un naida pasts pret Izraēlas karadarbības kritiķiem, kas vēl vairāk saindē sabiedrisko atmosfēru. Ņemot to vērā, kļūst skaidrs, ka šī jautājuma risināšana ir ļoti jutīga un prasa diferencētu pieeju, lai izvairītos no iespējamas eskalācijas nākotnē.