Karstuma vilnis virs Berlīnes: 37 grādi un pērkona negaisa draudi!

Karstuma vilnis virs Berlīnes: 37 grādi un pērkona negaisa draudi!

2025. gada vasara Berlīnē un Brandenburgā piedāvā ļoti īpašu izaicinājumu: tuvojas karstuma vilnis. Pēc laikapstākļu ekspertu domām, situācija izraisīs svīšanu jau nedēļas vidū, kad gaisa temperatūra pakāpsies krietni virs 30 grādiem, kas ir īsts vasaras karstuma pārbaudījums iedzīvotājiem. Azoru salu augstā Jūlija līdz pirmdienai nodrošinās draudzīgus laikapstākļus ar temperatūru no 23 līdz 27 grādiem, bet no otrdienas lietas kļūs nopietnas. Ceturtdien tiek prognozēta maksimālā temperatūra līdz 37 grādiem, tāpēc cilvēkiem jābūt gataviem visam, ko tas nozīmē.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta paaugstinātajam siltuma un ozona piesārņojumam. Vācijas laikapstākļu dienests (DWD) brīdina par tādām veselības problēmām kā kairinājums, nogurums un galvassāpes, ko var izraisīt pieaugošais ozona piesārņojums. Dienas pirmajā pusē vēlams nodarboties ar sportiskām aktivitātēm un dzert pietiekami daudz šķidruma – arī saules aizsardzība ir obligāta. No piektdienas palielināsies gaisa mitrums, palielinoties pērkona negaisa riskam. Tas, vai šie pērkona negaiss var izkliedēt karstuma viļņa radīto nomācošo karstumu, vēl ir redzams.

Klimats un veselība

Kā liecina situācija Vācijā, karstuma viļņi ir ne tikai kaitinoša fāze vasarā, bet arī nopietni apdraud veselību. Pētniecības centra Jülich pētījums liecina, ka ekstrēmi karstuma periodi paaugstina piezemes ozona līmeni. Pētnieki analizēja klimata scenārijus un atklāja, ka tikai +2°C sasilšanas līmenis ievērojami palielina ozona piesārņojumu. Turklāt augi reaģē uz sausuma stresu un ozona piesārņojumu, aizverot stomatus, kas noved pie apburtā loka: tie var absorbēt mazāk ozona un neveicina vides dzesēšanu. Tomēr pie temperatūras +2,75°C pētījums parāda interesantu pavērsienu, ka dažos reģionos, īpaši ziemeļu puslodē, samazinās ozona piesārņojums.

Karstuma viļņi jau šobrīd ir lielākais tiešais apdraudējums Eiropas iedzīvotāju veselībai. Par to liecina arī Eiropas Vides aģentūras ziņojums, kurā uzsvērts, ka pēdējo četru desmitgažu laikā karstuma viļņi ir izraisījuši 90% nāves gadījumu, ko izraisījuši laikapstākļi un ar klimatu saistīti ārkārtēji notikumi Eiropā. Vecāka gadagājuma cilvēki, bērni un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ir īpaši apdraudētas, jo viņi bieži dzīvo pilsētu karstuma salās un parasti nevar atļauties atbilstošus aizsardzības pasākumus.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Pētniecības centra pētījums sniedz vērtīgu ieskatu sarežģītajā klimata, laikapstākļu un veselības mijiedarbībā. Rezultāti ir ļoti svarīgi, lai izstrādātu reģionālās pielāgošanās stratēģijas veselības un vides aizsardzībai. Ja netiks veikti savlaicīgi pasākumi, lai cīnītos pret temperatūras paaugstināšanos un tās sekām, daudzu cilvēku situācija krasi pasliktināsies. ES jau ir uzsākusi iniciatīvas, lai līdz 2050. gadam visas dalībvalstis padarītu noturīgas pret klimata pārmaiņām. Tomēr atliek cerēt, ka daudzos Vācijas reģionos tiks uzsākti arī nepieciešamie pielāgošanās pasākumi.

Tuvākajās nedēļās un mēnešos arvien lielāka nozīme būs lielākai izpratnei par karstuma viļņu radītajām briesmām un nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem. Laicīgi sagatavojoties un informējot, vasaras karstumu var pārdzīvot labāk.