Paaugstinās meža ugunsgrēku bīstamība: Brandenburgā nepieciešami steidzami pasākumi!

Paaugstinās meža ugunsgrēku bīstamība: Brandenburgā nepieciešami steidzami pasākumi!

Pieaugošais mežu ugunsgrēku risks Vācijā prasa steidzamus pasākumus, jo vietējie meži tiek pakļauti arvien lielākam spiedienam. Pašreizējā statistika liecina, ka 2022. gadā Vācijā izcēlās 2397 meža ugunsgrēki, kas iznīcināja 3058 hektāru platību. Šie ugunsgrēki bieži vien ir cilvēku izraisīti: 23% gadījumu ir nolaidības dēļ, bet 19% ugunsgrēku ir pat ļaunprātīga dedzināšana. Dabiski cēloņi veido tikai mazāk nekā 2%, kā ziņoja Vācijas Meža aizsardzības asociācija (SDW).

Jau 2023. gada 1. jūlijā Brandenburgas Elbes-Elsteres rajonā izcēlās akūts meža ugunsgrēks, kas vēlreiz ilustrē situācijas steidzamību. SDW aicina paātrināt mežu pielāgošanos klimata pārmaiņām, izmantojot mērķtiecīgu mežu pārveidi un mežu atjaunošanu. Tam vajadzētu ne tikai veicināt bioloģisko daudzveidību, bet arī palielināt noturību pret ugunsgrēkiem. Pēc SDW prezidentes Ursulas Heinenas-Eseres teiktā, steidzami ir nepieciešams informatīvs un izglītojošs darbs par šo tēmu, lai pievērstu iedzīvotāju jutīgumu pret šo problēmu.

Ilgtermiņa sekas un nepieciešamība rīkoties

Nevajadzētu par zemu novērtēt meža ugunsgrēku negatīvās sekas. Biotopu iznīcināšana ietekmē ne tikai augus un dzīvniekus, bet arī palielina klimata pārmaiņas, izdalot oglekli atmosfērā kā CO₂. SDW federālais rīkotājdirektors Kristofs Rulmans brīdināja par ilgtermiņa kaitējumu un riskiem cilvēkiem, ko rada šādi ugunsgrēki. WWF arī uzsver, ka meža pārveidei ir jāiet roku rokā ar mainītu mežsaimniecības pārvaldību, lai saglabātu mežā mitrumu un padarītu mežus piemērotus klimatam.

Profilakse un tehnoloģijas

Mūsdienu tehnoloģijas spēlē galveno lomu ugunsgrēku novēršanā. Uz datoriem un kamerām balstītas sistēmas būtiski uzlabo ugunsgrēka uzraudzību. Ātra ugunsgrēku atklāšana un dzēšana varētu samazināt teritorijas zudumus. SDW un citas organizācijas aicina izveidot sistēmas ugunsgrēka agrīnai atklāšanai, izmantojot dronus un satelītus. Taču ir nepieciešamas arī izglītojošas kampaņas, lai samazinātu nolaidīgus ugunsgrēku cēloņus.

Vēl viens aspekts ir savvaļas populāciju pielāgošanās, lai samazinātu bojājumus jauniem kokiem. Atmirusi koksne var palikt mežā, jo tā palīdz saglabāt mitrumu un tādējādi aizsargā augsni. Ārkārtējos laikapstākļos jāievieš pagaidu aizliegumi iebraukt mežos, lai novērstu ugunsgrēku risku. Diemžēl daudzi ugunsdzēsības dienesti bieži nav pietiekami aprīkoti, lai ātri reaģētu, un tas vēl vairāk saasina problēmu, norāda asociācijas biroja eksperti.

Rezumējot, var teikt, ka ekstrēmo laika apstākļu pieaugums un strukturālās nepilnības meža apsaimniekošanā palielina mežu ugunsgrēku risku Vācijā. Bez intensīvākas izpētes, politiskās pārliecības un sadarbības starp federālajām, štatu un pašvaldībām situācija varētu vēl vairāk pasliktināties. Lai meži būtu piemēroti nākotnes izaicinājumiem, ir vajadzīgas ilgtspējīgas meža aizsardzības stratēģijas.