EKT spriedums par koplīgumu slēgšanu: miljoni ir pasargāti no algu dempinga!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

EKT apstiprina ES minimālās algas direktīvu, kas aicina DGB nākt klajā ar rīcības plānu augstākas koplīguma slēgšanas slēgšanai Brandenburgā.

Der EuGH bestätigt die EU-Mindestlohnrichtlinie, was den DGB zu einem Aktionsplan für höhere Tarifbindung in Brandenburg aufruft.
EKT apstiprina ES minimālās algas direktīvu, kas aicina DGB nākt klajā ar rīcības plānu augstākas koplīguma slēgšanas slēgšanai Brandenburgā.

EKT spriedums par koplīgumu slēgšanu: miljoni ir pasargāti no algu dempinga!

Nozīmīgu soli darbinieku tiesību jomā šodien, 2025. gada 11. novembrī, spēra Eiropas Savienības Tiesa (EKT). EKT ir apstiprinājusi ES Minimālās algas direktīvas galvenos aspektus. Tas ir ne tikai iemesls būt laimīgam, bet arī svarīgs signāls sociālākai Eiropai, kā dgb.de-sociales-europa.

Direktīva nosaka, ka ES dalībvalstīm ir jānodrošina, lai tiktu nostiprināts darba koplīguma nodrošinājums valstīs, kurās darbinieku skaits ir mazāks par 80%. Īpaši Berlīnes un Brandenburgas federālajās zemēs darba koplīguma slēgšanu uzņēmumu starpā ir ievērojami zems. Vācijas arodbiedrību federācija (DGB) Berlīnē-Brandenburgā norāda, ka darbinieki, sociālās apdrošināšanas kompānijas un nodokļu iestādes ik gadu palaiž garām miljardiem dolāru, kas būtu pieejami darbiniekiem, ja notiktu valsts mēroga kolektīvās sarunas.

Finansiāli zaudējumi un nepieciešamība rīkoties

DGB aprēķini liecina, ka darba koplīgumu trūkums Berlīnē rada ikgadējus zaudējumus aptuveni 2,6 miljardu eiro apmērā sociālajai apdrošināšanai kopā ar vēl aptuveni 1,4 miljardu eiro nodokļu ieņēmumu zaudējumiem. Atliek vien redzēt, ka Berlīnē darbinieki bez koplīguma neto nopelna par 1904 eiro mazāk, savukārt Brandenburgā pat 3823 eiro.

Ja kolektīvos līgumus piemērotu vispārēji, Berlīnē būtu iespējams nodrošināt darbiniekus ar 1,895 miljardiem eiro un Brandenburgā par 1,892 miljardiem eiro vairāk gadā. Tāpēc DGB aicina izstrādāt ātru rīcības plānu, lai stiprinātu koplīgumu slēgšanu, kas būtu jāizstrādā federālajai valdībai, lai veicinātu sociālo kohēziju.

Svarīgas prasības nākotnei

DGB valdes loceklis Stefans Kērzels uzskata, ka EKT lēmums ir laimīga diena miljoniem darbinieku Vācijā un visā ES. Viņš pieprasa, lai tagad arī federālā valdība rīkotos un sāktu rīcības plānu, kā to paredz ES minimālās algas direktīva. Direktīva liek dalībvalstīm noteikt savus kritērijus atbilstošām minimālajām algām, kas nozīmē, ka Vācijai ir iespēja pārskatīt regulējumu un vajadzības gadījumā to uzlabot.

Šajā diskusijā īpaši uzsvērta nepieciešamība pēc skaidra regulējuma darba tirgū. Bez efektīvas aizsardzības pret algu dempingu un patvaļu darba tirgū darbinieki, īpaši zemo algu sektorā, riskē strādāt apstākļos, kas neatbilst godīgam un taisnīgam atalgojumam.

Skaidri koncentrējoties uz darba koplīguma slēgšanu, DGB saskata iespēju ne tikai stiprināt darbinieku pirktspēju, bet arī palielināt uzņēmumu konkurētspēju. Tikai ar taisnīgām algām var radīt labus darba apstākļus, kas galu galā nāk par labu tirdzniecībai un visai ekonomikai.