Desmit gadus pēc bēgšanas: šādi dzīvo ģimenes Oberhavelā mūsdienās

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet, kā bēgļu ģimenes dzīvo, strādā un integrējas Oberhavelā – desmit gadus pēc ierašanās Vācijā.

Erfahren Sie, wie geflüchtete Familien in Oberhavel leben, arbeiten und sich integrieren – zehn Jahre nach ihrer Ankunft in Deutschland.
Uzziniet, kā bēgļu ģimenes dzīvo, strādā un integrējas Oberhavelā – desmit gadus pēc ierašanās Vācijā.

Desmit gadus pēc bēgšanas: šādi dzīvo ģimenes Oberhavelā mūsdienās

Bēgļu integrācijas jomā Ķelnē notiek aizraujoši notikumi. Spilgts piemērs tam ir Šamsa ģimene, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem ieradās Vācijā no Afganistānas. Sākotnēji viņi dzīvoja koplietošanas apmešanās vietās, bet galu galā pārcēlās uz jaunuzceltiem dzīvokļiem Lehnitz. Viņu bēgšanas izaicinājumi un ar to saistītās likstas ir iespaidīga liecība cīņai par integrāciju un jaunas dzīves radīšanu Vācijā.

40 gadus vecais Kamaludins Šamss, kurš šobrīd strādā par apsargu apsardzes uzņēmumā, savu karjeru raksturo kā veiksmīgu. Neskatoties uz neveiksmēm, kuras cieta viņa ģimene, viņš un viņa sieva Nilufara, kura arī meklē jaunu darbu, ir pārvarējuši integrācijas šķēršļus. Kamaludins ir pabeidzis B1 un B2 valodu kursus, un tāpēc viņam ir labas pozīcijas, lai nostiprinātu savu pozīciju Vācijas darba tirgū. Tomēr šī mēneša beigās viņš zaudēs pagaidu līgumu kopmītnē bijušajā lidostas vietā Berlīnē-Tēgelē, bez informācijas par iespējamo pagarināšanu.

Izaicinājumi un panākumi

Daudziem bēgļiem, piemēram, Šamsa ģimenei, integrācija darba tirgū ir ekonomiskās neatkarības atslēga. No 2013. līdz 2016. gadam Vācijā pieteicās aptuveni 1,5 miljoni patvēruma meklētāju, kas nozīmē, ka daudziem, piemēram, Šamsa ģimenei, ir nepieciešams atbalsts, lai atrastu savu vietu. Kamaludins uzsver, ka darba atrašana ir galvenais šķērslis, pat ja integrācija kopumā ir bijusi veiksmīga. Tomēr lielākajai daļai patvēruma meklētāju, kas meklē darbu, ir jābūt gataviem ilgiem gaidīšanas laikiem, pirms viņi var piekļūt darba tirgum.

Vēl viens iespaidīgs gadījums ir Ibrahims Asulimans, kurš Vācijā ieradās no Sīrijas 2015. gadā. Viņš arī dzīvoja kopīpašumā līdz 2018. gadam, pirms varēja pārvākties uz savu dzīvokli. Viņš jau ir spēris svarīgu soli, iegūstot medmāsas darbu Berlīnes Charité. Tomēr viņam bija jāgaida vesels gads, lai atzītu viņa Sīrijas grādu. Kopš oktobra viņš apgūst tālāko apmācību, lai kļūtu par ķirurģijas māsu, savukārt sieva apgūst valodu kursus, lai varētu strādāt arī medicīnas jomā.

Bēgļu ģimeņu ilgtermiņa perspektīvas

Bēgļu integrācija darba tirgū ir daudzu diskusiju par Vācijas nākotni centrā. Federālā nodarbinātības aģentūra ir veikusi dažādus pasākumus, lai veicinātu integrāciju darba tirgū. Jo vairāk atbalsta bēgļi atradīs savā jaunajā mītnes zemē, jo lielāka iespēja, ka viņi spēs sevi uzturēt. Bēgļu aptaujas IAB-BAMF-SOEP rezultāti liecina par pozitīvu attīstību, pat ja vēl ir jāpārvar daudz izaicinājumu, īpaši sievietēm, kuras bieži saskaras ar lielākiem šķēršļiem.

Ir skaidrs, ka drošības situācija izcelsmes valstīs, īpaši Sīrijā, joprojām ir liela problēma. Ibrahims Asulimans dedzīgi paziņo, ka atgriešanās viņam nav iespējama. Integrācija nav viegls ceļš, taču gan Kamaludins, gan Ibrahims ir piemēri, ka ar apņemšanos un atbalstu ir iespējami soļi ceļā uz labāku dzīves kvalitāti.

Skaidrs ieskats bēgļu individuālajos stāstos parāda, cik svarīgi ir atbalstīt šos cilvēkus viņu integrācijā sabiedrībā. Valodu apguve, profesionālā kvalifikācija un piekļuve sociālajiem tīkliem ir būtiska, lai atrastu vietu Vācijas sabiedrībā. Attīstība joprojām ir aizraujoša, pat ja vēl ir daudz darāmā, lai radītu reālas vienlīdzīgas iespējas visiem.