Vailders zaudē spēku: D66 ir redzams kā jaunais parlamenta vēlēšanu uzvarētājs!
Vēlēšanas Nīderlandē notiks 2025. gada 29. oktobrī. Prognozes liecina, ka Gērta Vildersa partija nepaliks spēcīgākais spēks.

Vailders zaudē spēku: D66 ir redzams kā jaunais parlamenta vēlēšanu uzvarētājs!
Nīderlandē, kur politiskā ainava ir mainījusies pēc Gērta Vildersa kā spēcīgākā spēka klātbūtnes tikai divus gadus, pirmās vēlēšanu prognozes gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ir cēlušas lielus viļņus. Par jaunajiem favorītiem tiek uzskatīti kreisi liberālie Demokrāti 66 (D66) Roba Džetena vadībā. Šī attīstība izriet no prognozēm, kas liecina, ka D66 var cerēt uz 27 no 150 vietām parlamentā, bet Vildersa partijai par brīvību (PVV) tiek lēsts, ka būs 25 vietas. Tas būtu ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar 37 vietām, ko PVV ieguva pēdējās vēlēšanās, kā ziņo oz-online.de.
Kas izraisīja šo satricinājumu? Pazīmes liecina par jaunām vēlēšanām, jo iepriekšējā koalīcija, kas bija vistālāk pareizākā Nīderlandes vēsturē, sabruka jau pēc vienpadsmit mēnešiem. Strīdi par stingru pretmigrācijas politiku lika Vildersam izstāties no valdības, lai gan viņa partija bija spēcīgākais koalīcijas partneris. Tā vietā neatkarīgais Diks Šofs pārņēma varu premjerministra amatā, pirms piedāvāja atkāpties pēc koalīcijas sabrukuma. Šī atkāpšanās ļāva notikt pašreizējām vēlēšanām, kas bija steidzami nepieciešamas pēc tam, kad visas lielākās partijas bija izslēgušas koalīciju ar Vildersu.
Vēlēšanas un to nozīme
Aptuveni 13 miljoni vēlētāju tagad ir aicināti pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu 150 pārstāvjus Otrajai palātai (Tvīds Kamers). Pavisam šajā konkursā piedalās 27 partijas, tostarp 15 partijas jau ir pārstāvētas parlamentā. Nav barjeras klauzulas, kas palielina mazāku partiju iespējas. Aptaujas liecina, ka Vildersa pārstāvētā PVV, D66 un labēji liberālā valdošā partija VVD, kurai ir 23 mandāti, sacenšas acīs. Paredzams, ka GroenLinks un PvdA sarkanzaļā alianse iegūs aptuveni 20 vietas, savukārt kristīgie demokrāti varētu iegūt 19 vietas, liecina n-tv.de.
Uz šī fona Vilderss joprojām ir populārs, neskatoties uz viņa pagrimumu, un daudzi viņa atbalstītāji pēdējās valdības neveiksmē vaino pārējās partijas. Viņš sola ne mazāk kā "pilnīgu patvēruma aizliegumu" un armijas izvietošanu uz robežām. Tomēr politiskajā vidē parādās neskaidrības, jo neviena liela partija nevēlas sadarboties ar PVV, kas varētu apgrūtināt stabilas koalīcijas izveidi.
Ieskats nākotnē
Priekšvēlēšanu kampaņas centrālie jautājumi ir par patvērumu un migrāciju, mājokļu krīzi un veselības aprūpes izmaksām. Daudzi vēlētāji vēl nav pieņēmuši savu lēmumu, kas var novest pie negaidītiem rezultātiem. Bez Roba Džetena no D66 kā iespējamie premjerministri tiek minēti arī Frans Timmermans no GroenLinks-PvdA, Anrī Bontenbals no Kristīgo demokrātu (CDA) un Dilans Jesilgözs no VVD. Vēlēšanu iznākums varētu būt nozīmīgs ne tikai Nīderlandei, bet arī Vācijai, jo kaimiņvalstis ir cieši savstarpēji saistītas gan ekonomiski, gan politiski.
Jaunākās prognozes var būtiski mainīt politisko ainavu Nīderlandē un padarīt vēlēšanas par aizraujošu notikumu, kam vērts sekot. Partiju ainavas nemitīgie kāpumi un kritumi un nemitīgi mainīgās alianses parāda, cik dinamiska politika ir saglabājusies šajā Eiropas daļā.
