Vilki Tīringenē: staigātāji un mežsaimniecības darbinieki ir apdraudēti!

Vilki Tīringenē: staigātāji un mežsaimniecības darbinieki ir apdraudēti!

Tīringenē pašreizējie notikumi ap vilkiem izraisa satrauktas sejas un karstas debates. Wolf Biber Luchs kompetences centrs (KWBL) ir ziņojis par neparastu vilku uzvedību Morast un Wildschopfe mežu teritorijās. Atsevišķi dzīvnieki piegāja pie staiguļa un mežniecības darbinieka ar suņiem un izrādīja agresīvu uzvedību. Saskaņā ar federālo vilku dokumentācijas un konsultāciju centru (DBBW) steidzami nepieciešama pastiprināta situācijas uzraudzība. Lai vilkus atturētu no cilvēkiem, KWBL plāno tādus pasākumus kā gumijas ložu izmantošana, lai gan tas ir pretrunīgi vērtēts ekspertu vidū.

Parādītās agresivitātes fons varētu būt nelikumīga ģenētiski identificētā bara vadoņa vilka GW3147M nošaušana. Iepriekš ar šo situāciju tika saistīts jauns vilks, taču Tīringenes štata mednieku asociācija (LJVT) iebilst pret Vides ministrijas teikto un atrasto dzīvnieku neuzskata par vadoņu vilku. LJVT brīdina no iespējamās biedēšanas un aicina pārdomāt Vācijas vilku politiku, kurā cita starpā būtu jāiekļauj vilka iekļaušana Federālajā medību likumā un izmaiņas Federālajā dabas aizsardzības likumā.

Vilku politikas izaicinājumi Vācijā

Vilku tēma ir polarizējusies – aplūkojot situāciju valsts mērogā, redzams, ka 2023. gadā Vācijā konstatēti ap 1600 vilku ar pieauguma tendenci. Vācijas lauksaimnieku asociācija lēš, ka populācija ir no 1800 līdz 3300 dzīvniekiem. Tikpat ievērojams ir tas, ka ES parlamentārieši nesen nolēma pazemināt vilka aizsardzības statusu no “stingri aizsargāta” uz “aizsargātu”. Šis lēmums ļauj dalībvalstīm veikt elastīgākus pasākumus, lai uzlabotu cilvēku un vilku līdzāspastāvēšanu un reaģētu uz izaicinājumiem, ko rada pieaugošā vilku populācija. Šajā kontekstā jaunās federālās valdības koalīcijas līgums paredz šo ES lēmumu pēc iespējas ātrāk iestrādāt valsts tiesību aktos.

Debates par vilkiem ir emocionāli uzlādētas. Mājlopiem nodarīti postījumi atkal un atkal, un 2023. gadā vien vilki nodarīja postījumus 5727 dzīvniekiem, no kuriem lielākā daļa ir aitas. Bažas pauž arī zaļzemnieki, norādot, ka lēmumam par aizsardzības statusa samazināšanu nav pamatota zinātniska pamata. Ganāmpulka aizsardzības pasākumi, kas iepriekš šķita efektīvi, arvien vairāk tiek pārvarēti, jo parādās ziņojumi par vilku ielaušanos staļļos.

Alternatīvs skatījums

Diskusija par vilkiem ir dienaskārtībā ne tikai Vācijā, bet arī visā Eiropā. Rietumeiropā vilki tika iznīcināti 19. gadsimta vidū, bet tiem izdevās izdzīvot Austrumeiropā un Dienvideiropā. Kopš 20. gadsimta 70. un 80. gadiem ir sākti vilka aizsardzības pasākumi, kā rezultātā daudzos reģionos suga ir atgriezusies. Eiropas Vides aģentūra lēš, ka šobrīd Eiropā ir vairāk nekā 20 000 vilku, un to izplatības areāla invāzija izraisa arvien pieaugošus konfliktus ar cilvēka darbību, jo īpaši lopkopībā.

Aizsardzības statusa izmaiņas piedāvā politiķiem iespēju rast mērķtiecīgus risinājumus. Nepieciešama līdzsvarota izpratne starp lauksaimniecības vajadzībām un atjaunojošās vilku populācijas aizsardzību. Lai arī kā situācija attīstītos, nākamie mēneši būs izšķiroši tam, kā Vācija un ES tiks galā ar vilku un tā radītajiem izaicinājumiem.