CDU saruna: vai Vācijas darba morāle ir beigās?

CDU saruna: vai Vācijas darba morāle ir beigās?

Deutschland - Svētdienas vakarā plkst. 9.45 pēcpusdienā sarunu šovs "Caren Miosga" veltīja galveno tēmu: darba morāli Vācijā. CDU ģenerālsekretāre Karstena Linnemanna, kas uzrunāja savas partijas grūto situāciju saskaņā ar sliktiem vēlēšanu rezultātiem februārī, bija viesis. "Neskatoties uz neveiksmēm, mums jāturpina strādāt un vienkārši to darīt," viņš teica.

Savā runā Linnemans bija īpaši iesaistīts pilsoņu lomā labklājības saglabāšanā. Viņš uzsvēra, ka šīs labklājības un sociālās apdrošināšanas sistēmas ir balstītas uz produktivitāti. Viņš vēstīja par trauksmes zvanu, kad viņš pievērsās sociālās uzmanības maiņai no aktīvas darba kultūras uz dzīves un dzīves līdzsvaru, kas, pēc viņa domām, neveicināja labklājības stabilitāti. Lai apturētu šo attīstību, jaunā valdība cita starpā plāno aktīvu pensiju un iknedēļas darba laika elastīgumu.

Elastība un produktivitāte

Darba laika elastība, kā to prasa Linnemann, ir īpaši svarīga ģimenēm ar bērniem un radiem, kuriem nepieciešama aprūpe. Šī adaptācija tiek izplatīta pašreizējā koalīcijas līgumā starp Savienību un SPD, kur mērķis ir ieviest iknedēļas maksimālo darba laiku, lai aizstātu tradicionālo astoņu stundu dienu. IPSOS viedokļu pētījumu institūta aptauja rāda, ka 46% iedzīvotāju, savukārt 44% ir pret šādām izmaiņām.

Ekonomiskā situācija ir saspringta. Kanclers Frīdrihs Mercs prasa vairāk darba, lai veiktu vairāk, lai stabilizētu Vācijas ekonomiku. Savā pirmajā valdības deklarācijā viņš kritizēja kopējo četru dienu nedēļu un uzlika nepieciešamību pēc efektīva darba. Tas tiek darīts, ņemot vērā samazināto ekonomisko metožu ekonomisko prognozes, kas paredz nulles pieaugumu 2025. gadam.

Darba ētikas un starptautiskie salīdzinājumi

Uzņēmēja Kristīne Simona un citas balsis brīdina, ka Vācijā samazinošo darba morāli var atstāt ekonomiski no valsts. Salīdzinājums parāda: vācu darbs gadā mazāk nekā par 135 stundām mazāk nekā grieķi un ieņem trešo vietu ESAO darba laika sarakstā. Neskatoties uz nodarbinātības pieaugumu un daļu darba, individuālais darba laiks joprojām ir zems, salīdzinot ar citām valstīm.

Birgid Becker no DLF ekonomiskās redakcijas redakcijas uzsver, ka Vācijas ekonomikas stagnācijai tā cēloņi ir ne tikai domājams pārāk zemā darba laikā. Tas attiecas uz ASV ekonomisko tarifu ietekmi un to, ka darba apjoms Vācijā palielinās, pat ja individuālais darba laiks samazinās. Pēc Bekera teiktā, ir svarīgi apskatīt arī citus faktorus, piemēram, speciālistu un dienas aprūpes vietu pieejamību.

Kopumā kļūst skaidrs, ka diskusija par darba laiku nevar piedāvāt risinājumus Vācijas ekonomiskajām problēmām. Drīzāk jāievēro holistiska pieeja, kas koncentrējas uz darba morāles, elastības un produktivitātes saistīšanu.