Dānija sāk ES Padomes priekšsēdētāju: Koncentrējieties uz drošību un migrāciju!

Dānija sāk ES Padomes priekšsēdētāju: Koncentrējieties uz drošību un migrāciju!

Šķiet, ka 2025. gada 3. oktobrī Eiropas nākotnes kurss tiks noteikts no jauna. Dānija pārņems prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2025. gada 1. jūlijā un galveno uzmanību liks kontinenta drošībai. Par to ziņoja ES pārstāvniecība un sagaida ciešāku sadarbību pēc Ukrainā notiekošā konflikta. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena pēdējos gados arvien vairāk pievērsusies ES un tagad koncentrējas uz stabilitāti un plašām militārām saistībām.

"Mums ir laba roka, izvēloties tēmas," šķiet atbildīgie Kopenhāgenā. 2025. gada 20. martā gaidāmajā ES samitā dienaskārtībā tiks iekļauti būtiski jautājumi par aizsardzību un atbalstu Ukrainai. Ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis kopīgi raidītu spēcīgu signālu ne tikai par Ukrainu, bet arī par solidaritātes Eiropu. Sagaidāms, ka Olafs Šolcs samitu apmeklēs pēdējo reizi, uzsverot Vācijas kā pārbruņošanās pioniera lomu, kas iespējama, pateicoties budžeta mīkstināšanai.

Koncentrējieties uz drošību un aizsardzību

Dānija plāno līdz 2033. gadam palielināt savus militāros izdevumus līdz vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta. To darot, valsts vēlas nodrošināt savu vietu uz solidaritāti balstītā aizsardzības politikā, kas šķiet steidzamāka nekā jebkad pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. "Katru dienu ir kaut kas uz galda," teiciens diez vai varētu būt piemērotāks, runājot par Eiropas drošības jautājumiem. The ES samits apspriež ne tikai pārbruņošanos, bet arī ekonomikas stiprināšanu un ilgtermiņa atbalstu Kijevai. Jo īpaši Vācija 2025. gadā nodrošinās Ukrainai septiņus miljardus eiro, savukārt citām lielajām dalībvalstīm, piemēram, Francijai un Itālijai, būs jāsamazina līdzekļi.

Sarunas par miera līgumu, kas respektē Ukrainas robežas, rit pilnā sparā. Tāpat ES Komisija plāno piešķirt aizsardzībai līdz 150 miljardiem eiro, lai mazinātu atkarību no ASV. Galu galā aptuveni 300 miljardu eiro privātie uzkrājumi katru gadu aizplūst no ES ārvalstīs, galvenokārt uz ASV. Šeit ir jārīkojas, lai piesaistītu privātās investīcijas bruņojuma projektiem un ilgtspējīgām pārmaiņām.

Dānija un Eiropas nākotne

Prezidējot ES, Dānija parāda, ka ir gatava uzņemties atbildību. Mette Frederiksena plāno ne tikai pievērsties militārām bažām, bet arī vēlas risināt migrācijas politikas izaicinājumus Eiropas līmenī. Viņu nodoms izveidot Dānijas stingro patvēruma politiku ES līmenī, iespējams, varētu tikt pieņemts citās dalībvalstīs. Pieeja Itālijas premjerministram Džordžijai Meloni skaidri parāda, ka Eiropā tiek uzņemts jauns, saliedēts kurss.

Uzticību kopējām politiskajām struktūrām pārbauda Ukrainā notiekošais kara haoss. Taču ar skaidru ceļvedi un gatavību būt kopā gan militāri, gan politiski, pašreizējā krīze varētu arī radīt iespēju spēcīgai un vienotai Eiropai. Politologs Ulriks Prams Gads uzsver, ka Dānija ir atkarīga no ASV atbalsta un spēcīga Eiropas mugurkaula. Šai sadarbībai būs izšķiroša nozīme nākamajos mēnešos un gados, jo īpaši ņemot vērā iespējamās ģeopolitiskās spriedzes radītās problēmas.

Kopumā atliek cerēt, ka Dānijas apņemšanās un gaidāmie ES samiti nesīs pozitīvas pārmaiņas un virzīs Eiropu uz pareizā kursa. Notikumi šogad varētu būt izšķiroši, bruģējot ceļu uz stabilāku un labāk aizsargātu nākotni.