Vācieši bailēs: divas trešdaļas ir noraizējušās par savu finansiālo nākotni!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 9. jūlijā veikta aptauja liecina, ka 80% vāciešu ir noraizējušies par savu finansiālo nākotni, neskatoties uz zemāku inflāciju.

Am 9.07.2025 zeigt eine Umfrage, dass 80% der Deutschen besorgt um ihre finanzielle Zukunft sind, trotz gesunkener Inflation.
2025. gada 9. jūlijā veikta aptauja liecina, ka 80% vāciešu ir noraizējušies par savu finansiālo nākotni, neskatoties uz zemāku inflāciju.

Vācieši bailēs: divas trešdaļas ir noraizējušās par savu finansiālo nākotni!

"Kas ar mums notiks?" To šodien sev jautā lielākā daļa vāciešu, jo saskaņā ar nesen veikto aptauju astoņi no desmit aptaujātajiem ir ļoti nobažījušies par savu finansiālo nākotni. Šie satraucošie skaitļi tika atklāti aptaujā, ko veica tagesschau.de prezentēts, kurā tika aptaujātas vairāk nekā 1000 mājsaimniecības Vācijā.

Aptauja liecina, ka lielākā daļa vāciešu ne tikai cīnās ar pieaugošajām īres un pakalpojumu cenām, bet arī uzskata, ka neziņa par savu finansiālo stāvokli ir ļoti satraucoša. Apmēram 31 procents aptaujāto baidās, ka viņu finansiālā situācija tuvākajā laikā vēl vairāk pasliktināsies, savukārt 24 procentiem būs grūtības laikus samaksāt rēķinus tuvāko mēnešu laikā.

Pastāvīgas bailes un taupības pasākumi

Iedzīvotāju bažas nav nepamatotas: salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Vācijai ir visaugstākie rādītāji attiecībā uz finansiālām bailēm par nākotni. To uzsver arī aptauja, ko veica spiegel.de, kas liecina, ka arī aptuveni 74 procenti eiropiešu ir noraizējušies, bet Vācijā šis skaitlis pieaug līdz 80 procentiem. Īpaši skarti cilvēki ar zemiem ienākumiem: nopietnas bažas par nākotni pauž gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto, kuru neto ienākumi ir 2000 eiro vai mazāki.

Finansiālā situācija nozīmē, ka 59 procenti vāciešu pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir kļuvuši taupīgāki. Nevar noliegt lielākus izdevumus par īri un ikdienas dzīvi. Apmēram 32 procenti norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā viņiem bija jāmaksā vairāk par savu dzīvojamo platību, kas vēl vairāk palielina kopējo slogu. Piemērs cenu pieaugumam: Šokolāde sadārdzinājusies par 28 procentiem, savukārt kafijas pupiņas un malta liellopu gaļa – par gandrīz 20 procentiem.

Finansiāla palīdzība un idejas nākotnei

Vēl viens satraucošs aptaujas atklājums ir tas, ka vairāk nekā puse respondentu (52 procenti) pēdējā gada laikā ir izmantojuši jaunu kredītlīniju, lai segtu savus izdevumus. Lai gan 20 procenti ir izvēlējušies pakalpojumus “pērc tūlīt, maksā vēlāk”, tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā. Nevar ignorēt arī bažas par šādu kredītu atmaksu - seši no desmit kredītņēmējiem sagaida, ka būs grūtības tos atmaksāt.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka gandrīz katrs otrais cilvēks sagaida savas personīgās situācijas uzlabošanos nākamajā gadā, savukārt tikai trešā daļa tic pozitīvam pavērsienam 2024. gadā. Ir liela cerība uz valdības palīdzību: aptuveni 75 procenti aptaujāto iestājas par atbalstu ekonomiskās krīzes laikā, proti, izmantojot vienotas likmes enerģētikas jomā vai nodokļu atvieglojumus ikdienas precēm.

Kopumā neskaidrība par finansiālo nākotni Vācijā ir satraucošā līmenī. Tāpēc tiem, kam ir nepieciešamās izmaiņas, vajadzētu būt uzmanīgiem un rūpīgi pārdomāt, kurp viņi dosies nākamreiz, pieņemot lēmumu par ieguldījumu. Pastāvīgais cenu pieaugums un saspringtā tirgus situācija liek daudziem cilvēkiem rūpīgi sekot līdzi savai finanšu plānošanai. Jo, kā saka: "Jūs neveicat labu biznesu ar kredītu."