Vācija 14. vietā: Digitalizācija tuvojas, taču ir daudz šķēršļu!

Vācija 14. vietā: Digitalizācija tuvojas, taču ir daudz šķēršļu!

Vācija ir panākusi nelielu, bet manāmu progresu digitālajā arēnā. Pēc šī brīža Bitkom DESI indeksa vērtējuma valsts šobrīd ir 14.vietā starp 27 ES dalībvalstīm, kas nozīmē kāpumu par divām vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2021. un 2022. gadā Vācija pat spēja sasniegt 12. un 13. vietu. Bitkom ziņo, ka šo reitingu pamatā ir visaptverošs digitalizācijas progresa salīdzinājums ES.

Salīdzinājumam: reitinga augšgalā atrodas Somija, kam seko Dānija, Nīderlande, Malta un Zviedrija. Otrā tabulas galā ir Bulgārija, Grieķija un Rumānija. Šie dati iegūti no visaptverošajiem DESI ziņojumiem, kas uzrauga ES dalībvalstu progresu digitālajā jomā. Papildus vispārējiem reitingiem indekss izceļ arī konkrētas jomas, kurās Vācija sasniegusi atšķirīgus reitingus.

Spēcīgs reitings dažās jomās

Digitālās ekonomikas segmentā Vācija ieņem 8. vietu un ir iespaidīga arī tīkla kvalitātes ziņā (9. vieta). Tomēr pastāv arī izaicinājumi: Vācija ierindojas tikai 15. vietā digitālo prasmju ziņā, un tikai 20% iedzīvotāju tiek uzskatīti par kompetentiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kas pārsniedz vidējo. Steidzami jāpanāk, lai tālāk virzītu uz priekšu uzņēmumu digitālo transformāciju, kurā arī Vācija sasniegusi 8. vietu.

Vēl viens kritisks punkts ir digitālā pārvalde, kur Vācija atkrīt tikai uz 21. vietu. To varētu uzskatīt par zināmu satraukumu, jo tikai 38 % attiecīgo veidlapu ir iepriekš aizpildītas, kamēr ES vidējais rādītājs ir 71 %. Digitālo administratīvo pakalpojumu izmantošana stagnē 64% līmenī, kas ir par vairāk nekā 10 procentpunktiem zem ES vidējā līmeņa. Bitkom pieprasa no federālās valdības skaidru ceļvedi uzlabojumiem.

Digitālais ceļvedis nākotnei

Lai virzītu digitalizāciju valstī, Bitkom cita starpā aicina debirokratizēt procesus, veicināt investīcijas un samazināt enerģijas izmaksas digitālajai ekonomikai. Īpaši spilgts priekšlikums ir rakstiskas formas prasības atcelšana un vienreizējās lietošanas principa juridiskā nostiprināšana, lai samazinātu birokrātiskos šķēršļus un atvieglotu pilsoņiem piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem.

Digitālās infrastruktūras jomā Vācija ir ieguvusi rezultātu ar 99% mājsaimniecību, ko nodrošina 5G, un 78% ir pieejami gigabitu savienojumi. Tomēr šeit vēl ir ko uzlabot, jo tikai 6% iedzīvotāju izmanto šos ātros savienojumus. Šķiet, ka ieguldījumi digitālajā infrastruktūrā atmaksājas, taču, kā liecina DESI indekss, darāmā vēl ir daudz.

Covid-19 pandēmija ir vismaz parādījusi, ka valstis ir spējušas ievērojami paātrināt digitalizācijas centienus. Pēc krīzes režīma šie centieni tagad ir jāpārvērš ilgtspējīgā progresā. ES arī ir piešķīrusi 127 miljardus eiro digitālajām reformām, no kuriem liela daļa tiks novirzīta valstu atveseļošanas un noturības plānos. Dalībvalstis, tostarp Vācija un dažas citas inovācijas valstis, piemēram, Austrija un Luksemburga, digitālajai transformācijai ir atvēlējušas vidēji 26 % no saviem resursiem.

Nobeigumā jāsaka, ka, lai gan Vācija ir uz pareizā ceļa un dažās jomās ir panākusi ievērojamu progresu, tā joprojām saskaras ar lielām problēmām. Mērķis paliek skaidrs: digitalizācija ir jāpaātrina un jāpadara pieejamāka ikvienam, lai Vācija Eiropas salīdzinājumā neatpaliktu.