Vācijas ekonomika uz pavērsiena robežas: mirdzums pie apvāršņa!

Vācijas ekonomika uz pavērsiena robežas: mirdzums pie apvāršņa!

Ekonomiskā situācija Vācijā pēdējos mēnešos ir izrādījusies viss, izņemot rožainu. Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem no Boersian Lokšņu metāla formēšanas nozare, kas ir galvenā apstrādes rūpniecības joma, ir nonākusi sarežģītā situācijā. Metāla lokšņu formēšanas asociācijas rīkotājdirektors Bernhards Džeikobss ziņo par ievērojamu pārdošanas apjoma kritumu par 12,2 procentiem gada laikā, kā rezultātā šajā nozarē ir zaudēti vairāk nekā 10 procenti darbavietu. Būtisks signāls ir arī kritums 4 procentiem uzņēmumu, kas vairs nevarēja izturēt spiedienu.

Ražošanas izlaide ir zemākajā līmenī pēdējo desmit gadu laikā, taču Džeikobss joprojām saskata nelielu cerības zibsni: "Mirdziņš — nekas vairāk." Kamēr melnsarkanā valdība kanclera Frīdriha Merca vadībā ir bijusi amatā aptuveni 100 dienas un koncentrējusies uz tādiem jautājumiem kā migrācija un ekonomika, jaunākie ekonomiskie rādītāji liecina, ka priekšā vēl ir daudz darba.

Stagnācija un skepse

Kanclers Mercs ir formulējis optimistiskus mērķus, tostarp vidēja termiņa ekonomikas izaugsmi divu procentu apmērā, taču ekonomistu vidū valda liela skepse. ikdienas ziņas ziņo par pieaugošu pasūtījumu skaitu nozarē, taču ekonomiskā situācija saglabājas stagnācija. Tiek uzskatīts, ka Vācija atrodas saraksta beigās, runājot par attīstīto valstu ekonomisko izaugsmi.

Augstās enerģijas cenas, pieaugošā konkurence un izaicinājumi, ko rada notiekošās pārmaiņas rūpniecībā, ir tikai dažas no problēmām, kas nomoka valsti. OECD zīmē drūmu ainu: 2025. gadā tiek prognozēta vājākā ekonomikas izaugsme attīstīto valstu vidū. Īpaši satraucoša ir vadošo ekonomikas pētniecības institūtu prognoze, kas samazinājušas izaugsmes prognozes 2025. gadam no 0,8 procentiem līdz tikai 0,1 procentam no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vājš iekšējais pieprasījums un ārējā ietekme

Pašreizējā situācija nav tikai iekšēja problēma. Ģeopolitiskā spriedze, piemēram, karš Ukrainā, un ASV muitas politika prezidenta Donalda Trampa vadībā arī rada spiedienu uz Vācijas ekonomiku. Apvienojumā ar vājo iekšzemes pieprasījumu un piesardzīgām investīcijām valda saspringta atmosfēra. Statistika parāda, ka Vācija pēdējo divu gadu laikā ir ieslīdējusi recesijā, un daudzi sagaida, ka tā tas paliks arī 2024. gadā. Prognoze 2024. gadam liecina par IKP kritumu par 0,2 procentiem, kas ir otrais kritums pēc kārtas.

Visu šo izaicinājumu vidū svarīgs valdības mērķis joprojām ir palīdzības sniegšana uzņēmumiem. Finanšu ministrs Larss Klingbeils plāno nodokļu atvieglojumus, kas katru gadu dos atvieglojumus vairāk nekā 10 miljardu eiro apmērā. Pēc Džeikobsa domām, birokrātijas samazināšana ir būtiska, lai atvieglotu uzņēmumu slogu un veicinātu izaugsmi. Kamēr valdība strādā pie šiem pasākumiem, jāskatās, vai cerētās pozitīvās sekas drīzumā būs redzamas.

Rezumējot, var teikt, ka Vācijai ir lieli izaicinājumi, taču tajā pašā laikā tai ir arī iespēja atgriezties ceļā uz panākumiem, veicot stratēģiskas investīcijas aizsardzībā, klimata aizsardzībā un digitalizācijā. Nākamie mēneši būs izšķiroši tam, vai Merzs un viņa komanda spēs mainīt situāciju.