Dobrindts aicina uz stingrāku kursu: migrācijas samits Cugšpicē!

Dobrindts aicina uz stingrāku kursu: migrācijas samits Cugšpicē!

Šodien, 2025. gada 18. jūlijā, Vācijas augstākajā kalnā Cugšpicē pulcējās svarīgs migrācijas samits federālā iekšlietu ministra Aleksandra Dobrindta (CSU) vadībā. Iesaistītās valstis, tostarp Vācija, Francija, Polija, Dānija, Čehija un Austrija, saskaras ar izaicinājumu pārkārtot migrācijas politiku Eiropā. Mērķis ir būtiski samazināt nelegālo migrāciju un izveidot vienotus standartus, kas paredzēti, lai mazinātu spiedienu uz valstu sistēmām. ikdienas ziņas ziņo, ka Dobrindts savā preses konferencē uzsvēris vienotību, stingrību un ātrumu migrācijas politikā.

Dobrindts paziņoja, ka Vācija ir gatava uzņemties atbildību ES un virzīties uz priekšu. Galvenais viņa paziņojuma punkts bija koncentrēšanās uz konsekventām deportācijām, tostarp uz tādām krīzes valstīm kā Sīrija un Afganistāna. Tajā pašā laikā viņi vēlas vairāk koncentrēties uz noziedzīgo kontrabandas grupu uzbrukumiem un ierobežot naudas plūsmu no šiem tīkliem. Vēl viens mērķis ir uzlabot ES ārējo robežu aizsardzību, lai atteiktos patvēruma meklētājus varētu vieglāk atgriezt. Dobrindts arī aicināja masveidā paplašināt ES robežapsardzības aģentūru Frontex, lai stiprinātu operatīvās spējas robežu pārvaldībā, kā ziņo arī ZDF.

Eiropas sadarbība un asimetriskā atdeve

Viens no aspektiem, ko Dobrindts īpaši uzsvēra, ir nepieciešamība pēc labākas koordinācijas starp Eiropas partneriem. ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners atbalstīja šīs bažas un iestājās par ātrākām patvēruma procedūrām un stingrāku nostāju pret nelegālo ieceļošanu. Atgriešanas direktīvas reforma, kas tika ierosināta 2025. gada pavasarī, paredz paātrināt personu bez aizsardzības statusa atgriešanos. ES Parlaments jau 2024.gada aprīlī bija apstiprinājis jaunu robežprocedūru patvēruma lēmumu pieņemšanai, kas paredzēta, lai sakārtotu prasības patvēruma meklētājiem un noraidīto pieteikumu atgriešanai, skaidrots. ES Parlaments.

Bet ne visas balsis ir pozitīvas. Tādi kritiķi kā bēgļu pārstāve Natālija Pavlika (SPD) aicina veikt modernizāciju un integrāciju, nevis turpmāku izolāciju. Baznīcas organizācijas brīdina par stingrāku pasākumu sekām un aģitē par likumīgiem piekļuves ceļiem bēgļiem. Šajā kontekstā deportāciju saiknes atcelšana tiek uzskatīta par kritisku, jo tas varētu nozīmēt, ka vairāk cilvēku var tikt deportēti uz trešām valstīm bez atbalsta.

Pašreizējais patvēruma meklētāju skaits un valstu reakcija

Situācija patvēruma tirgū liecina, ka patvēruma pieteikumu skaits ES kopumā ir samazinājies. 2025. gada maijā ES, Norvēģijā un Šveicē tika reģistrēti aptuveni 63 700 patvēruma pieteikumu, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vācijā to skaits ir samazinājies no 18 800 2024. gada maijā līdz tikai 9 900 2025. gada maijā. Šajā attīstībā ir jāizvērtē arī viedokļi par pasākumiem. Polija un citas valstis brīdina par jauniem kontrabandas ceļiem, kas varētu attīstīties visā Baltijā, lai apietu stingrās Eiropas kontroles.

Rezumējot, var teikt, ka Cūgšpices migrācijas samits sniedz skaidru virzienu turpmākajai patvēruma politikai Eiropā, ko tomēr pavada kritiskas balsis un satraukta sabiedrība. Jāskatās, vai iecerētie pasākumi būs veiksmīgi.