ES plāno galīgo pieturvietu North Stream: Nekad vairs nav gāzes no Krievijas!

ES plāno galīgo pieturvietu North Stream: Nekad vairs nav gāzes no Krievijas!

Lubmin, Deutschland - Diskusija par ziemeļu straumes gāzes līnijām izvēršas, ņemot vērā pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi starp ES un Krieviju. ES plāno novērst ziemeļu straumes cauruļvadu remontu un restartēšanu Baltijas jūrā, lai vienreiz un uz visiem laikiem izbeigtu atkarību no Krievijas gāzes. Pasākumi ir daļa no jaunas sankciju paketes, kas varētu stāties spēkā tuvāko stundu vai dienu laikā, taču tai nepieciešama vienbalsīga visu ES valstu piekrišana. Komisijas prezidente Ursula fon der Leyen un CDU priekšsēdētājs Frīdrihs Merzs ir šīs iniciatīvas virzītājspēks. Merzs arī skaidri izteicās par sankcijām pret Nord Stream 2 un uzsver, ka līniju izmantošana ir kategoriski jānobūvē, lai finansiāli vājinātu Krieviju pret Ukrainu. Rems zeitung. Domājams, ka ir aizliegums ziemeļu straumei.

Tomēr politiskās pozīcijas debatēm par ziemeļu straumēm ir dziļi sadalītas. Kamēr daži politiķi, piemēram, Saksijas premjerministrs Maikls Kretschmers, iestājas par cauruļvadu atgūšanu, lai nodrošinātu enerģijas piegādi Vācijā, un pat ierosina segt 20% no gāzes prasības, izmantojot Krievijas importu, citi brīdina par šīs atkarības ģeopolitiskajiem riskiem. Kritiķi, piemēram, Zaļo priekšsēdētājs Fēlikss Banaszaks, uzskata, ka Kretschmer priekšlikums ir apšaubāms un neproduktīvs Eiropas neatkarībai. boltwiese uzsver, ka diskusija rada pamatjautājumus par enerģijas politiku un ģeopolitisko orientāciju.

ASV un tirgus loma

Tomēr šīs spriedzes vidū ir arī žilbinošs potenciālo risinājumu attēls. Baumās teikts, ka ASV valdība pozitīvi vērtē ASV kontrolē esošo cauruļvadu pārkārtošanu, it īpaši, ja bizness tiek veikts ar Amerikas uzņēmumu starpniecību. Stefans Linčs, ASV uzņēmējs, jau ir paziņojis par plāniem iegādāties un labot cauruļvadus. Bijušais Nord Stream advokāts Hanss-Pīters Hūbers pauž bažas par atbildību un uzraudzību, ja ES uzliek sankcijas un dod kontroli ārējiem dalībniekiem.

Diskusijas fons nav mazsvarīgs: pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gada februārī Eiropas valstis, uzņēmumi un pilsoņi piedzīvoja dramatisku dabasgāzes cenu pieaugumu, kuru daudziem bija gāzes deficīts. Pēc tam ES nolēma iztikt bez enerģijas importa no Krievijas līdz 2027. gadam. Līdz 2027. gada beigām tika iesniegts stratēģiskais plāns, kā izlidot Krievijas gāzi. Līdz 2027. gada beigām nav noslēdzis jaunus līgumus ar Krievijas piegādātājiem. Krievijas gāzes īpatsvars ES importam ir jāsamazina līdz 19%, kur tā tiek samazināta līdz 13% 2023. "https://www.sueddeutsche.de/politik/eu-russland-energie-gas-unabhaübhage-li.3247845"> Süddeutsche zeitung uzsver, ka ES ir veikusi arī progresu, meklējot alternatīvas krievu gāzes, piemēram, LNG.

Pašreizējā situācija atspoguļo daudzslāņu ģeopolitisko dinamiku, kurai ir gan ekonomiskā, gan drošības politika. Nākamie mēneši parādīs, kuru virzienu ES ieņems enerģijas politikā un vai faktiski var realizēt centienus kļūt neatkarīgiem no Krievijas enerģijas importa.

Details
OrtLubmin, Deutschland
Quellen

Kommentare (0)