Lielbritānija palielina militāro budžetu: miljardiem jaunām zemūdenēm!

Lielbritānija palielina militāro budžetu: miljardiem jaunām zemūdenēm!
Großbritannien - Lielbritānija militāro un aizsardzību nopietni dara ar miljardu dolāru ieguldījumiem. Premjerministrs Keirs Stranders ir uzsvēris, ka Lielbritānijas valdības centrālais uzdevums ir likt spēkus kara stāvoklī. Šis lēmums tiek pieņemts uz ģeopolitisko izmaiņu fona, ko izraisījusi Krievijas uzbrukuma karš Ukrainai. Ar tā dēvēto "NATO-FIRST" pozu Lielbritānijas valdība cenšas dot ieguldījumu Rietumu militārās alianses stiprumā, piemēram, ZVW ziņots.
Lai sasniegtu šos mērķus, Lielbritānijas plāno pasākumi, kas ietver līdz divpadsmit jaunu zemūdeņu būvniecību. Turklāt ir jāiegulda 15 miljardi sterliņu mārciņu (apmēram 18 miljardi eiro) kodolgalviņu ražošanā. Šīm ieguldījumiem vajadzētu ne tikai padarīt Lielbritānijas bruņoto spēku militārās spējas desmit reizes līdz 2035. gadam jaudīgākas, bet arī radīt desmitiem tūkstošu darba vietu kodolenerģijas zonā.
Koncentrējieties uz munīcijas ražošanu un sasniedzamību
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ir arī paziņojusi par ieguldījumu 1,5 miljardu sterliņu mārciņu apmērā (aptuveni 1,8 miljardi eiro), lai palielinātu munīcijas ražošanu. Tiek plānota vismaz sešu jaunu rūpnīcu būvniecība un ieroču spektra paplašināšana, lai bruņoti spēki nodrošinātu vairāk ieroču ar lielāku diapazonu. Aizsardzības ministrs Džons Healijs uzsver, ka spēcīgai nozarei ir galvenā nozīme militārā spēkā.
Apvienotās Karalistes ieguldījumi tiek veikti arī saistībā ar plašākām debatēm par militāro finansējumu Eiropā. Saskaņā ar informāciju no wirtschaftSJournal , kur nato ir izspiests. līdz 3,5 % vai vairāk. Ķīles institūta pētījums liecina, ka augstāki ieroču izdevumi varētu palielināt ekonomikas izaugsmi ES par 0,9 līdz 1,5 %, ar nosacījumu, ka ieguldījumi plūst Eiropas bruņojuma uzņēmumos, nevis importā.
ekonomiskās tumšās puses un izaicinājumi
Tomēr ir arī kritiskas balsis, kas brīdina par iespējamām negatīvām sekām sociālajām teritorijām, izglītībai un infrastruktūrai, kad militārie spēki ieplūst miljardiem. Tādā veidā nepieciešamie samazinājumi šajās teritorijās varētu nopietni ietekmēt sabiedrību. Baidās arī, ka plaukstošā bruņojuma nozare varētu atskaitīt kvalificētus darbiniekus no citām nozarēm, kas varētu izraisīt citu nelīdzsvarotību darba tirgū.Tā kā diskusija par ieroču izdevumiem Eiropā gūst panākumus, eksperti redz spēcīgāku militāro izdevumu koordināciju ES, nekā nepieciešams, lai samazinātu izmaksas un sasniegtu ekonomiskos ieguvumus. Izaicinājums līdzsvarot starp drošību un ekonomisko stabilitāti kļūst arvien skaidrāks. Piemēram, Vācijā CDU un CSU aicina palielināt aizsardzības budžetu, savukārt citas partijas izvirza sociālās sekas priekšplānā, tāpat kā bmvg >
Details | |
---|---|
Ort | Großbritannien |
Quellen |