Intel izvelk spraudni: Magdeburgas Chipfabrik Burst!

Intel izvelk spraudni: Magdeburgas Chipfabrik Burst!

Magdeburg, Deutschland - Pēdējo mēnešu laikā situācija ap plānotajām čipbārām Vācijā ir ievērojami mainījusies. Intel tagad ir beidzot atteicies no plāniem par lielu mikroshēmu rūpnīcu Magdeburgā un nevēlas turpināt papildu darbu Polijā. Šis lēmums vairs nav iespējams: ilgu laiku grupa cieta no milzīgām finansiālām grūtībām un nesen reģistrēja pārdošanas stagnāciju 12,9 miljardu USD apmērā. Pēdējā ceturksnī Intel nācās pieņemt zaudējumus 2,9 miljardu USD apmērā pēc tam, kad iepriekšējā gadā jau bija uzrakstīti 1,6 miljardu dolāru vērtie sarkanie skaitļi. Jaunais izpilddirektors Lip-Bu Tan jau ir paziņojis, ka tas samazinās apmēram ceturtdaļu no aptuveni 100 000 darba vietu, lai uzlabotu bilanci. Liela daļa šo atlaišanu tika izrunāta jūlijā, un atlikušo demontāžu veic ar dabiskām svārstībām un citiem pasākumiem. Sākotnēji tika lēsts, ka ieguldījums rūpnīcā Saksonijā-Anhalā bija aptuveni 30 miljardi eiro, kam bija jāizveido 3000 jaunas darba vietas. 2023. gadā federālā valdība solīja likumā noteiktos AID 9,9 miljardus eiro, bet pirmie būvniecības pasākumi vienmēr tika aizkavēti. Sākotnēji revolucionārais tika plānots 2024. gadam, tagad izskatās, ka projekts bija pilnīgi ārpus galda.

Svarīga pusvadītāja loma

Pusvadītājiem ir būtiska nozīme mūsdienu rūpniecībā. Tie ir ne tikai viedtālruņos, bet arī automašīnās, veļas mašīnās un pat ieroču sistēmās. Apmēram katrs otrais pusvadītājs nāk no Taivānas, kas ilustrē Vācijas uzņēmumu atkarību un situācijas ģeopolitisko eksplozivitāti. Ievērojama daļa, vairāk nekā 80 procenti vācu uzņēmumu pārstrādes biznesā un ITK pakalpojumos, paļaujas uz šīm kritiskajām sastāvdaļām. Daži pēdējie gadi ir parādījuši piegādes ķēžu neaizsargātību: piegādes sašaurinājumi pandēmijas laikā bija krasi ietekme uz daudzām nozarēm. Ģeopolitiskā spriedze arī veicina nenoteiktību par pusvadītāju piegādes ticamību, tāpēc ir vēl svarīgākas ir iniciatīvas, lai palielinātu ražošanas spējas Eiropā.

Bet kustības laiki ir ne tikai tehnoloģiju nozarē. Arī uz politiskās skatuves notiek arī daudz. Federālā valdība nesen apstiprināja Eurofighter Fight Jets eksportu uz Turciju. Šī ir karsti apspriesta tēma, jo ieroču piegādes uz Türkiye ir pretrunīgas pašreizējās cilvēktiesību situācijas dēļ. Šeit Turcijas valdībai ir jāizlemj, vai tā patiešām vēlas pasūtīt lidmašīnas. Federālajā Ārlietu birojā ir pretošanās federālās valdības iepriekšējai Izraēlas politikai. Aptuveni 130 jaunu diplomātu grupa prasa mūsdienīgāku attieksmi pret šo tēmu. Viņi uzskata, ka Vācijai būtu jāņem arī sankcijas attiecībā uz Izraēlu par starptautisko tiesību pārkāpumiem, kamēr SPD jau ir iepriekš pārbaudīts un prasa atbilstošus pasākumus.

Politiskās norises skatā

Šo diskusiju vidū notiek arī sarunas starp Vācijas kancleru Merzu un Francijas prezidentu Makronu. Darba kārtībā ir drošības un ārpolitikas jautājumi. Tiks meklēta vienošanās par jaunās gaisa kuģu sistēmas FCAS attīstību līdz augusta beigām, abām pusēm vienotībai parādot nepieciešamību reaģēt uz iespējamiem ASV tarifiem. Merzs un Makrons ir arī pauduši bažas par situāciju Gazas joslā un aicina uz tūlītēju pamieru.

Notikumi, kas saistīti ar Chipfabriken un ieroču eksportu, liecina, ka šobrīd Vācijā un ārpus tā ir jāpieņem daudzi svarīgi lēmumi, kas var būt tālu no sekām. Būs interesanti redzēt, kā tas notiks tuvākajā nākotnē.