Intel izrauj kontaktdakšu: Magdeburgas mikroshēmu rūpnīca pārsprāga!

Intel izrauj kontaktdakšu: Magdeburgas mikroshēmu rūpnīca pārsprāga!

Pēdējo mēnešu laikā situācija ap Vācijā plānotajām skaidu rūpnīcām ir būtiski mainījusies. Intel tagad beidzot ir atteicies no plāniem izveidot lielu mikroshēmu rūpnīcu Magdeburgā un nevēlas censties izveidot papildu rūpnīcu Polijā. Šāds lēmums nav nejaušība: grupa ilgstoši cieta no lielām finansiālām grūtībām un nesen reģistrēja pārdošanas apjomu stagnāciju 12,9 miljardu dolāru apmērā. Pēdējā ceturksnī Intel cieta 2,9 miljardu dolāru zaudējumus pēc tam, kad iepriekšējā gadā bija 1,6 miljardu dolāru zaudējumi. Jaunais izpilddirektors Lip-Bu Tans jau ir paziņojis, ka atcels aptuveni ceturto daļu no aptuveni 100 000 darbavietu, lai uzlabotu bilanci. Lielākā daļa šo atlaišanas gadījumu tika paziņoti jūlijā; atlikušie samazinājumi notiks, izmantojot dabiskās svārstības un citus pasākumus. Investīcijas rūpnīcā Saksijā-Anhaltē sākotnēji tika lēstas aptuveni 30 miljardu eiro apmērā, kas bija paredzētas 3000 jaunu darba vietu radīšanai. 2023. gadā federālā valdība bija solījusi valsts palīdzību 9,9 miljardu eiro apmērā, taču pirmie būvniecības pasākumi vienmēr kavējās. Revolucionārs sākotnēji tika plānots 2024. gadā, taču tagad izskatās, ka projekts ir pilnībā izslēgts.

Svarīga pusvadītāju loma

Pusvadītāji ir būtiski mūsdienu rūpniecībā. Tie ir atrodami ne tikai viedtālruņos, bet arī automašīnās, veļas mašīnās un pat ieroču sistēmās. Apmēram katrs otrais pusvadītājs nāk no Taivānas, kas ilustrē Vācijas uzņēmumu atkarību un situācijas ģeopolitisko sprādzienbīstamību. Ievērojama daļa, vairāk nekā 80 procenti, Vācijas uzņēmumu ražošanas sektorā un IKT pakalpojumu jomā paļaujas uz šiem kritiskajiem komponentiem. Daži pēdējie gadi ir parādījuši piegādes ķēžu neaizsargātību: piegādes vājās vietas pandēmijas laikā krasi ietekmēja daudzas nozares. Ģeopolitiskā spriedze arī veicina nenoteiktību attiecībā uz pusvadītāju piegāžu uzticamību, padarot iniciatīvas ražošanas jaudas palielināšanai Eiropā vēl svarīgākas.

Taču nemierīgi laiki ir ne tikai tehnoloģiju nozarē. Daudz kas notiek arī uz politiskās skatuves. Federālā valdība nesen apstiprināja Eurofighter iznīcinātāju eksportu uz Turciju. Tas ir karsti apspriests temats, jo ieroču piegādes Turcijai ir pretrunīgas pašreizējās cilvēktiesību situācijas dēļ. Šeit Turcijas valdībai ir jāizlemj, vai tā patiešām vēlas pasūtīt lidmašīnu. Ārlietu ministrijā ir pretestība federālās valdības pašreizējai Izraēlas politikai. Apmēram 130 jauno diplomātu grupa aicina šajā jautājumā ieņemt mūsdienīgāku nostāju. Viņi uzskata, ka arī Vācijai būtu jāievieš sankcijas pret Izraēlu par starptautisko tiesību pārkāpumiem, savukārt SPD jau virzās uz priekšu un pieprasa atbilstošus pasākumus.

Politiskās norises īsumā

Šo diskusiju vidū sarunas notiek arī starp Vācijas kancleri Merzu un Francijas prezidentu Makronu. Darba kārtībā ir drošības un ārpolitikas jautājumi. Līdz augusta beigām tiek mēģināts panākt vienošanos par jaunās FCAS gaisa kaujas sistēmas izstrādi, abām pusēm izrādot vienošanos par nepieciešamību reaģēt uz iespējamajiem ASV tarifiem. Mercs un Makrons arī pauduši bažas par situāciju Gazas joslā un aicina nekavējoties pārtraukt uguni.

Notikumi, kas saistīti ar mikroshēmu rūpnīcām un ieroču eksportu, liecina, ka šobrīd Vācijā un ārpus tās ir jāpieņem daudzi svarīgi lēmumi, kuriem var būt tālejošas sekas. Būs interesanti redzēt, kas notiks tālāk.