Masīvi uzbrukumi Kijivam: Ukrainai spiediena ietekmē, Trump brīdina Vāciju!

Masīvi uzbrukumi Kijivam: Ukrainai spiediena ietekmē, Trump brīdina Vāciju!

Köln, Deutschland - Piektdienas, 2025. gada 6. jūnija naktī, masīvi krievu uzbrukumi, kas notika visā Ukrainā, īpašu uzmanību pievēršot Kijevam. Pēc Ukrainas varas iestāžu teiktā, tika nogalināti četri cilvēki. Ukrainas gaisa spēki brīdināja par Krievijas bumbvedējus un iespējamiem soļojošajiem gaisa ķermeņiem. Dažādās pilsētās tika ziņots par vairākiem sprādzieniem. Reakcijā Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka šauj 174 dronus dažādos reģionos, ieskaitot Krimu.

Saistībā ar globālo bēgļu situāciju, bijušais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Trumps komentēja nelikumīgu migrāciju Vācijā tikšanās laikā ar kancleru Frīdrihu Mercu. Trumps kritizēja BID administrāciju par "briesmīgo cilvēku" ienākšanu ASV un izteicās pret bēgļu pieņemšanu no Tuvajiem Austrumiem Vācijā.

migrācijas skaits Vācijā palielinās

Krievijas uzbrukuma ietekme uz Ukrainu, kas sākās 2022. gada 24. februārī, ir nopietna. Pēdējos gados lielākā aizbēgšanas kustība Eiropā ir notikusi kopš Otrā pasaules kara beigām. Kopš kara sākuma vairāk nekā 1 miljons cilvēku no Ukrainas Vācijā ir meklējuši aizsardzību. 2022. gadā Vācija reģistrēja 2 665 772 cilvēku pieplūdumu, bet 1 203 683 cilvēki atstāja valsti. Imigrācija ir gandrīz dubultojusies, salīdzinot ar 2021. gadu.

Netomigrācija sasniedza augstāko līmeni kopš 1950. gada ierakstu sākuma. Cilvēki no Ukrainas ir sasnieguši 41,2 procentus no kopējās imigrācijas. Pirms kara sievietes ar bērniem galvenokārt lidoja; Tikai 18,6 procenti pieaugušo bēgļu bija vīrieši. Ukraina bija galvenā izcelsmes valsts ar 1 097 882.

Ukrainas bēgļi Vācijā

Pašlaik tiek reģistrēti 1 248 210 kara bēgļi no Ukrainas (no 2025. gada 1. februāra). 97 procenti no šiem bēgļiem ir Ukrainas pilsoņi. Daudzi no bēgļiem ir saņēmuši juridiskas uzturēšanās atļaujas saskaņā ar 24. paragrāfu Aufenthg. Aptuveni 400 000 cilvēku, kuri aizbēga no Ukrainas, vairs nepaliek Vācijā, un apmēram 5000 ir miruši. Mēneša migrācijas bilance ukraiņiem pēc un no Vācijas 2024. gadā bija no 8000 līdz 12 000 cilvēku.

Bēgļi galvenokārt dzīvo tādās federālajās valstīs kā Ziemeļreina-Vestfālija, Bavārija, Baden-Virtemberga, Lejas Saksija un Hesija. Starp reģistrētajiem bēgļiem ir aptuveni 63 procenti sieviešu un 37 procenti vīriešu. Turklāt ir reģistrēti apmēram 361 000 bērnu un pusaudžu, kas jaunāki par 18 gadiem, ir reģistrēti.

Eiropas līmenī līdz 2024. gada decembra beigām 4,3 miljoni ukraiņu bēgļu saņēma aizsardzību saskaņā ar pagaidu masu aizsardzības direktīvu. Šī regulēšana paliek līdz 2026. gada martam. Salīdzinot ar citām valstīm, Vācijai nav visaugstākās bēgļu ierakstīšanas uz vienu iedzīvotāju. Zeme, piemēram, Čehija, ir aizņēmusi 1000 iedzīvotāju gandrīz trīs reizes vairāk bēgļu.

Tomēr ir pastiprinājusies situācija trešo modernajiem cilvēkiem, kuri ir aizbēguši no Ukrainas, tomēr kopš 2024. gada novembra viņiem nav atļauts ienākt bez vīzām bez vīzām un nav saņēmis pagaidu aizsardzības statusu. Vācijā ir reģistrēti aptuveni 39 000 trešdaļas modernie, kas aizbēguši no Ukrainas.

Šajā kontekstā ir būtiskas arī federālās valdības migrācijas stratēģijas. Federālais ārlietu ministrs Johans Vadepuls paziņoja, ka Vācija lidos 2500 citos afgāņos, lai apmierinātu humānās palīdzības pēc Taliban pārņemšanas. Pēdējo divu gadu laikā Vācija ir piešķīrusi 48 000 ierakstīšanas saistības afgāņiem.