Zvejnieki baidās par savu eksistenci: ES apspriež zvejas pieturas Baltijas jūrā

Zvejnieki baidās par savu eksistenci: ES apspriež zvejas pieturas Baltijas jūrā

Zvejnieki Baltijas jūrā atrodas krīzes situācijā. Nozvejas kvotu samazināšanās un saspringtie krājumi nozīmē, ka daudzi ģimenes uzņēmumi baidās par savu pastāvēšanu. ES Ministru padome Luksemburgā pašlaik apspriež jaunus noteikumus zvejai nākamgad. Tiek apspriesta arī iespējamā mencu un reņģu zvejas pārtraukšana, kas varētu radīt katastrofālas sekas zvejniekiem. Kā NDR ziņo, ka šo neskaidrību dēļ zvejnieki Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir pakļauti lielam spiedienam.

"Pilnīga siļķu zvejas pārtraukšana apdraudētu mūsu pastāvēšanu," saka Holgers Millers, ceturtās paaudzes zvejnieks, kurš tirgo siļķes uz vietas. Vācu zvejniekiem Baltijas jūras rietumos šobrīd ir atļauts nozvejot tikai 435 tonnas reņģu. Problēma: ņemot vērā krājumu samazināšanos, šī summa nav pietiekama, lai zvejniekus noturētu virs ūdens. Galu galā siļķu zveja ar trali ir aizliegta jau gadiem, bet tas nepalīdz uzlabot situāciju.

Krājumu stāvoklis

Satraucošo zivju krājumu samazināšanos daļēji nosaka klimata pārmaiņas. Reņģes nārsto pārāk agri, kā rezultātā kāpuru mirstība ir augsta. Menca cieš no skābekļa trūkuma un augstākas ūdens temperatūras, kas tai arī rada grūtības. Neskatoties uz vairākiem nozvejas ierobežojumiem, eksperti neredz situācijas uzlabošanos.

“Zivju krājumi Baltijas jūrā ir apdraudēti pārmērīgas nozvejas un nārsta vietu iznīcināšanas dēļ,” skaidro Rainers Frūzs no Geomar Helmholtz Okeāna pētniecības centra. Viņš iestājas par mencu un reņģu zvejas aizliegumu vismaz uz gadu. Lai gan citās zvejniecībās varētu turpināt nozvejot stabilākas sugas, piemēram, zeltplekstes un plekstes, šāda apstāšanās būtu izaicinājums daudziem zvejniekiem. Kā risinājumu Frūzs ierosina, ka šajā laikā zvejniekiem būtu jāsaņem kompensācijas.

Politiskās pozīcijas un priekšlikumi

Kristofers Cimmermans no Tīnenas institūta arī brīdina neatcelt esošos izņēmumus, kas ļāva zvejniekiem Baltijas jūras rietumu daļā turpināt zveju pat pašreizējos apstākļos. Pašreizējā priekšlikumā par zvejas kvotām 2026. gadam ES Komisija piedāvā krasus samazinājumus, ko zvejnieku sabiedrība uztver kā draudus. Ierosinātie samazinājumi ietver dažus krājumus, kas jāsamazina līdz pat 84 procentiem. Paredzams, ka pat Rīgas jūras līča krājumi samazināsies par 17 procentiem europa.eu ziņojumi.

Zemkopības ministrs Tils Bekhauss uzsver, ka piekrastes zvejai ir nepieciešami īpaši noteikumi, lai nodrošinātu to turpmāku pastāvēšanu. Ņemot vērā faktu, ka puse no zvejas ostām Mēklenburgā-Priekšpomerānijā jau ir bez zvejniekiem, spiediens uz politiķiem ir milzīgs. Galu galā tikai 147 zvejnieki šajā reģionā strādā kā pamatdarbs un 132 zvejnieki nepilnu slodzi, kas atbilst aptuveni divām trešdaļām kopš 2000. gada.

Nākotnes perspektīva

Patērētāju konsultāciju centrs tagad ir atjauninājis sarakstu “Labas zivis”, lai palīdzētu patērētājiem identificēt ilgtspējīgas preces. Atklāts paliek jautājums: kā lems ES Ministru padome? Atbilde tiek gaidīta otrdien, un apgabala zvejnieki cer, ka viņu bažas tiks uzklausītas, turpinot cīnīties par iztiku.

Ilgtermiņā būs svarīgi panākt ilgtspējīgu līdzsvaru gan vides, gan zivsaimniecības jomā, lai nodrošinātu abu pastāvēšanu. Ja netiks veikta tūlītēja rīcība, var rasties nopietnas problēmas ne tikai zvejniekiem, bet arī Baltijas jūras ekosistēmām.