Baltijas jūras zvejnieki atviegloti nopūšas: siļķu zveja ir atļauta, neskatoties uz kvotu aizliegumu!

Baltijas jūras zvejnieki atviegloti nopūšas: siļķu zveja ir atļauta, neskatoties uz kvotu aizliegumu!

Zvejas situācija Vācijas Baltijas jūrā joprojām ir sarežģīta, taču ir cerība uz piekrastes maluzvejniekiem. 2026. gadā, neskatoties uz stingriem zvejas aizliegumiem, viņi joprojām drīkstēs nozvejot nelielos daudzumos reņģu. NDR ziņo, ka šāds lēmums pieņemts pēc Vācijas mudinājuma, jo ES lauksaimniecības ministri vienojās par dažiem izņēmumiem, lai palīdzētu maluzvejniekiem.

Tomēr principā mencu un siļķu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumos joprojām ir ļoti ierobežotas. Piekrastes zvejniekiem ir atļauts ķert siļķes tikai noteiktos apstākļos, proti, ar mazām laivām un pasīvajiem zvejas rīkiem. Labas ziņas ir arī makšķerniekiem hobijam: joprojām ir atļauts no Baltijas jūras noķert vienu lasi dienā. Taču ne viss ir rožains: siļķe ir atļauta tikai kā piezveja Baltijas jūras rietumos, un mencu zveja ir aizliegta visā Baltijas jūrā.

Nozvejas ierobežojumi un ilgtspējība

Jaunās zvejas kvotas ir solis ceļā uz ilgtspējīgāku zveju. Līdzšinējie nozvejas limiti tika paaugstināti vai pazemināti, lai labāk regulētu zivju populāciju. Brētliņu nozvejas limits palielināts par 45 procentiem, savukārt reņģu kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Rīgas jūras līcī samazināts par 17 procentiem. Botnijas siļķu nozveja arī ir samazināta par 40 procentiem, jo ​​to skaits ir zems. Tas ir skaļš WWF Daļa no centieniem sasniegt maksimālo ilgtspējīgo ienesīgumu (MSY).

Lielākā daļa šo izmaiņu ir balstītas uz ICES zinātniskajiem ieteikumiem un Komisijas priekšlikumu. Tomēr dabas aizsardzības asociācijas izsaka kritiku, kuras uzskata, ka nozvejas kvotas ir nepietiekamas. Galu galā pašreizējā realitāte ir tāda, ka saskaņā ar Pasaules Dabas fonda datiem gandrīz 43% zivju krājumu Ziemeļu un Baltijas jūrā ir pārzvejoti.

Gatavošanās nākotnei

Galīgais lēmums par jaunajām zvejas kvotām tiks lemts tuvākajā domes sēdē. Eiropas zivsaimniecības politikas attīstība parāda, cik grūti ir atrast līdzsvaru starp ekonomiskajām interesēm un jūras resursu aizsardzību. Politiskie solījumi ņemt vērā zinātniskos ieteikumus bieži tiek pārkāpti, izraisot nozares pretestību.

Kopumā paliek cerība, ka zvejniecībā iesaistīto personu apzināta rīcība un ilgtspējīgas prakses ievērošana ilgtermiņā novedīs pie mūsu zivju krājumu atjaunošanās. Tāpēc mums ir jārūpējas, lai turpmāk nepārspīlētu ar makšķerēšanu – galu galā vēl ir daudz ko noķert!