Investīciju ofensīvs MV: 2 miljardi eiro mūsu kopienām!

Investīciju ofensīvs MV: 2 miljardi eiro mūsu kopienām!

Apsveicamajā notikumu pavērsienā federālais finanšu ministrs Larss Klingbeils (SPD) nesen apliecināja, ka tiek veikti mērķtiecīgi ieguldījumi pašvaldību infrastruktūrā. Šāds paziņojums tika sniegts Mēklenburgas-Priekšpomerānijas pilsētu un pašvaldību asociācijas konferencē, kurā tika pieņemts nostājas dokuments. Nepieciešamība pēc investīcijām pašvaldībās ir liela un atver pilnīgi jaunu lappusi - 500 miljardu eiro lielais speciālais fonds būtu ātri jāizmanto, lai iedzīvotāji drīzumā sajustu pozitīvo ietekmi. Pilsētām un ciemiem īpaši svarīgi, lai līdzekļi tiktu piešķirti viegli un ātri, uzsvēra rīkotājdirektors Andreass Velmans. Skaļi n-tv Iedzīvotājiem tieši jāredz investīciju rezultāti.

Taču daudzu pašvaldību finansiālā situācija ir saspīlēta, jo samazinās nodokļu ieņēmumi un sarūk asignējumi. Vismāras mērs Tomass Beijers iestājās par vienotu likmi uz vienu iedzīvotāju, lai naudu sadalītu godīgi. "Mums ir vajadzīga laba ieviešanā," saka Beiers. Klingbeils apliecināja, ka iedzīvotāji drīzumā sajutīs investīciju pieauguma sekas uzlaboto ceļu, renovētu skolu un tiltu veidā.

Speciālais fonds un tā mērķi

Lai novērstu publiskās infrastruktūras nepilnības, 2025.gada martā tika pieņemts grozījums Pamatlikumā, kas ļauj izveidot šo speciālo fondu vairāk nekā 500 miljardu eiro vērtībā. Mērķis ir realizēt papildu ar kredītiem finansētas investīcijas infrastruktūrā un panākt klimata neitralitāti līdz 2045. gadam. Atskatoties uz pēdējiem desmit gadiem, kuros investīcijas nav progresējušas, tagad ir jāmodernizē ceļi, noplukuši tilti un lēns internets. Federālā valdība ir noteikusi skaidras prioritātes, sākot no izglītības un transporta līdz enerģētikai un beidzot ar digitalizāciju un klimata aizsardzību.

Īpašais fonds kopumā ietver trīs pīlārus: 100 miljardus eiro valstīm un pašvaldībām, 100 miljardus eiro Klimata un transformācijas fondam (KTF) un iespaidīgus 300 miljardus eiro papildu federālajām investīcijām. 2025. gadam tas nozīmē gandrīz 19 miljardus eiro no federālās daļas un kopumā aptuveni 37 miljardus eiro, kas būs pieejami valstu un pašvaldību investīcijām.

Progress un nākotnes plāni

Bet tas vēl nav viss! Federālais kabinets ir arī pieņēmis likumprojektu par infrastruktūras investīciju finansēšanu, kas piedāvā valstīm un pašvaldībām strukturālu parādu iespējas. Tas atbilst jaunajai rīcības brīvībai, kas izveidota, pārveidojot parāda bremzi. Resursi jāizmanto elastīgi un mērķtiecīgi, piemēram, šādi Federālā finanšu ministrija ziņots. Investīciju pasākumus, kas sākas pēc 2025. gada 1. janvāra, var apstiprināt līdz 2036. gada beigām, kas nozīmē garu laika posmu visu projektu īstenošanai.

Atbildība par līdzekļu izlietojumu gulstas uz valstīm, kurām tagad ir iespēja būtiski uzlabot savu budžeta situāciju. Šīs vērienīgās investīciju programmas mērķis ir ne tikai modernizēt infrastruktūru, bet arī nodrošināt labklājību un stiprināt Vācijas konkurētspēju. Ja tas viss izdosies, šis beidzot varētu būt ilgi gaidītais stimuls pašvaldībām, ko visi ir gaidījuši. Īss stāsts: šeit kaut kas kustas!