Mēklenburga-Priekšpomerānija: Digitalizācija pārceļas uz Finanšu ministriju!

Mēklenburga-Priekšpomerānija: Digitalizācija pārceļas uz Finanšu ministriju!

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā kaut kas notiek digitalizācijas jomā. 2025.gada 22.jūlijā Ministru kabinets apspriedīs plānoto departamenta maiņu, kuras mērķis ir apņēmīgi virzīt digitālo pārveidi valsts pārvaldē. Digitalizācijas joma, kas iepriekš atradās Iekšlietu ministrijā, būs Heiko Geue (SPD) Finanšu ministrijas pārziņā. Tas dod iespēju ministrijai apvienot savas kompetences administratīvās modernizācijas jomā un ne tikai samazināt birokrātiju, bet arī ietaupīt izmaksas ilgtermiņā. n-tv ziņots.

Priekšlikums nāk no iekšlietu ministra Kristiana Pegela, un tas ir daļa no plašākas stratēģijas, kas arī nodod atbildību par migrantu integrāciju Iekšlietu ministrijai. Valsts budžeta sagatavošana 2026./2027.gadam jau ir kārtējās Ministru kabineta sēdes uzmanības centrā.

Kritika par pašreizējo digitalizācijas stāvokli

Tomēr Mēklenburgas-Priekšpomerānijas valsts pārvaldes digitalizācija ir izpelnījusies asu kritiku. 2024. gada beigās publicētajā īpašajā ziņojumā Valsts kontrole kritizēja sarkansarkanās štata valdības masveida neveiksmes. Trūkst skaidras digitalizācijas stratēģijas, kas noteiktu, kā digitalizācija var uzlabot iedzīvotāju dzīvi. Turklāt administrācija nav pietiekami pārstrukturēta, lai tā būtu iedzīvotājiem draudzīgāka NDR izceļ.

Acīmredzama pienākumu sajaukšana starp dažādiem departamentiem apgrūtina skaidras stratēģijas izstrādi. Iekšlietu ministrijas digitālā nodaļa, Digitalizācijas centrs MV (ZDMV) un datu apstrādes centrs (DVZ) saskaras ar lieliem izaicinājumiem. Proti, Valsts kontrole norāda, ka tikai 2022. gada beigās dibinātā ZDMV joprojām nedarbojas vairāk nekā divus gadus vēlāk. Drošības nepilnības IT struktūrā un trūkumi kiberdrošībā situāciju padara vēl grūtāku.

Galvenās digitalizācijas stratēģijas tēmas

Steidzami ir jāpārstrukturē centieni, lai panāktu veiksmīgu digitalizāciju. Pašreizējie izaicinājumi ir dažādi un svārstās no neaizņemtiem vadošiem amatiem digitalizācijas jomā līdz grūtībām piesaistīt un noturēt kvalificētu personālu. Nepieciešamība pēc nepārtrauktas apmācības un darba profilu pielāgošanas ir acīmredzama, tāpat kā gadījumā Bundesdruckerei uzsvēra. Nākotnes digitālajās stratēģijās būtu jāņem vērā mākslīgais intelekts, mākoņrisinājumi un digitālie iedzīvotāju portāli, kā arī IT drošības arvien pieaugošā nozīme.

Valsts kontrole rosina padarīt valsts pārvaldi neatkarīgāku no lielajiem programmatūras piegādātājiem, piemēram, Microsoft, un tā vietā popularizēt atvērtā pirmkoda risinājumus. Šajās debatēs galvenā loma varētu būt ministram Pegelam, kurš vairākus mēnešus nav varējis ieņemt galveno amatu digitālās valsts pārvaldes departamentā.

Kopumā ir skaidrs, ka Mēklenburga-Priekšpomerānija ir modinātāja priekšā. Ja valsts valdība vēlas sasniegt savus mērķus ar digitalizācijas palīdzību radīt reālus ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tai tuvāko mēnešu laikā ir jārīkojas un jāīsteno konsekventas izmaiņas. Iedzīvotājus gaida arī digitālā pārvalde, kas sniedz jēgpilnu atbalstu ikdienā un nepārslogo.