Strīds par kokiem: Vēzenbergā trūkst vietas jauniem augiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Ernsts Firmonts kritizē veco siseņu koku ciršanu Vēzenbergā un satiksmes drošības labad aicina labāk stādīt kokus.

Ernst Firmont kritisiert die Fällung alter Robinien in Wesenberg und fordert bessere Baumpflanzungen für Verkehrssicherheit.
Ernsts Firmonts kritizē veco siseņu koku ciršanu Vēzenbergā un satiksmes drošības labad aicina labāk stādīt kokus.

Strīds par kokiem: Vēzenbergā trūkst vietas jauniem augiem!

Vēzenbergā pilsētas domes lēmums rada ievērojamu satraukumu pilsētnieku vidū. Apņēmīgs iedzīvotājs Ernsts Firmonts ir vīlies par četru 100 gadus vecu siseņu koku nociršanu, kas tika veikta pirms stādīšanas kampaņas Drosedower Weg. Pilsēta ciršanu pamatoja ar steidzami nepieciešamajiem kopšanas darbiem un satiksmes drošības nodrošināšanai, kas kaitināja vēsmas. Šāds lēmums ne tikai rada jautājumus par esošās koku ainavas uzturēšanu, bet arī ietekmē jaunos stādījumus, kas tika ielikti zemē, lai aizstātu nocirstos kokus.

Kā nomaiņas plāns tagad celiņa malā kapsētas priekšā un gar Drosedower Weg aug vairāki jauni koki. Tomēr problēma ir tā, ka šiem jaunajiem augiem ir grūtības pareizi attīstīties – to saknes ieaug vecajos kokos. Kopā ar 20 līdz 30 metru augstuma potenciālu šie jaunie koki nākotnē varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu apzaļumošanā, ja vien to augšana netiks ierobežota. Taču atklāts paliek jautājums, vai tur, kur kādreiz stāvēja veci siseņi, pietiks vietas kaut kam jaunam.

Satiksmes un drošības situācija

Nevajadzētu atstāt novārtā satiksmes drošības aspektus. Saskaņā ar Federālā autoceļu pētniecības institūta (BASt) pētījumu, negadījumiem, kas saistīti ar sadursmēm ar kokiem, ir raksturīga augsta smaguma pakāpe. Tas padara jautājumu par koku atrašanās vietu vēl svarīgāku līdzās estētikas un vides aizsardzības aspektiem. Tiek apskatīti dažādi stādījumi uz lauku ceļiem, kuru bīstamība netiek novērtēta. Statistiski runājot, neapdzīvotas koku rindas un gatves būtiski palielina negadījumu risku. Vēl viens aspekts ir tas, ka redzamību var pasliktināt augu optiskā vadība, kas palielina ceļu satiksmes negadījumu tendenci.

Tāpēc lēmums par koku ciršanu nav tikai jautājums par īslaicīgu pilsētas apstādījumu, bet arī rada būtiskus jautājumus par satiksmes drošību. Tomēr Mēklenburgas ezeru rajons ir paziņojis, ka nav atbildīgs par kokiem gar rajona ceļu, kā uzsver apgabala pārstāvis Nils Henke. Atbildība tiek nodota kopienai, kas šobrīd tiek kritizēta.

Ieteikums nākotnei

Tāpēc Ernsts Firmonts ierosina jaunstādītos kokus izvietot ielas pretējā pusē, kur daudzdzīvokļu māju lielo zālienu dēļ vietas pietiek. Tiek runāts par zināmu Firmonta finansiālu ieguldījumu jaunajiem kokiem, taču vietējo iedzīvotāju piekrišana ir neskaidra. Vai viņi būtu gatavi darīt savu zemi pieejamu kokiem un pieņemt krītošās lapas? Šie jautājumi tagad ir jānoskaidro, lai nodrošinātu vislabāko pilsētu zaļo zonu attīstību.

Diskusijā par ciršanu un jaunstādīšanu svarīgi raudzīties uz skaitļiem: līdz šim 2023. gadā būs nocirsti 442 koki, bet nomainīti 175. Šī bilance varētu parādīt, cik grūti ir izveidot un uzturēt veselīgu pilsētu zaļo zonu laikā, kad ir ierobežots budžets. Salīdzinot ar 2022. gadu vien, kurā bija 605 cirtes līdz tikai 527 jaunstādījumiem, ir skaidrs, ka šeit ir jāpanāk.

Jaunās koku pasaules nākotne Vēzenbergā vēl ir jāredz. Saikne starp pilsētu attīstību, vides apziņu un satiksmes drošību ir sarežģīta un prasa lielu jutīgumu pret visu iesaistīto personu interesēm.