Plūdu trauksme Baltijas jūrā: īsumā par pašreizējo ūdens līmeni!

Plūdu trauksme Baltijas jūrā: īsumā par pašreizējo ūdens līmeni!

Šodien ūdens līmenis Baltijas jūrā Mēklenburgā-Priekšpomerānijā atkal ir liela tēma. Kā Baltijas jūras laikraksts ziņots, ūdens līmenis tiek rūpīgi uzraudzīts dažādās mērīšanas stacijās. Īpaši skartas ir Vismāras, Varnemindes, Altāgenas, Bārtas, Štrālzundas, Zasnicas un Greifsvaldes pilsētas.

Šeit ir daži pašreizējie ūdens līmeņi 2025. gada 13. jūnijā:

• Zingst: 523 cm (Differenz zum Mittelwasser: 17 cm)
• Bodstedt: 525 cm (Differenz zum Mittelwasser: 16 cm)
• Ralswiek: 520 cm (Differenz zum Mittelwasser: 12 cm)

Ūdens līmeņu nozīme

Pašreizējais pārskats liecina, ka ūdens līmenis dažādos reģionos var būt ļoti atšķirīgs. Piemērs ir Börzow ar ūdens līmeni 121 cm 16:30. un 6 cm starpība līdz vidējam ūdens līmenim. Turpretim Questin ziņo, ka ūdens līmenis ir tikai 88 cm, kas ir 25 cm zem vidējā ūdens līmeņa. Šīs vērtības ir ļoti svarīgas, lai savlaicīgi brīdinātu par iespējamiem vētras uzplūdiem, kas bieži notiek Vācijas piekrastē, īpaši ziemas mēnešos.

Vornemindē pēdējo desmit gadu laikā vidējā zemūdens (MNW) un vidējā ūdens līmeņa (MHW) vidējās vērtības - attiecīgi 407 cm un 617 cm - ir pierādījušas sevi kā būtiskus rādītājus. Augstākais plūdu līmenis reģistrēts 1872. gada 13. novembrī 770 cm, savukārt zemākais plūdu līmenis bija 1967. gada 18. oktobrī 332 cm. Šie vēsturiskie dati uzsver, cik svarīgi ir pastāvīgi uzraudzīt ūdens līmeni.

Vētras pārsprieguma radītie riski un bojājumi

Iepriekšējie vētras uzplūdi, kas bija īpaši spēcīgi 2017. un 2019. gadā, radīja nopietnus postījumus. Pēdējais nozīmīgais vētras uzplūds 2022. gada oktobrī radīja zaudējumus 56 miljonu eiro apmērā. Jo īpaši Zasnicas pilsēta norādīja, ka tai nepieciešami aptuveni 42 miljoni eiro, lai atjaunotu infrastruktūru, savukārt vēl 6 miljoni eiro tika plānoti, lai kompensētu ar smiltīm nodarīto kaitējumu pludmalēm.

The Federālā vides aģentūra norāda, ka vētras uzplūdi rada lielu dabas apdraudējumu, jo īpaši tad, ja ir stiprs vējš no krasta. Risks ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā vēja intensitāte un tehniskie pretplūdu aizsardzības pasākumi skartajos reģionos.

Tā kā klimata pārmaiņu dēļ jūras līmenis turpina celties, vētras uzplūdu bāzes līmenis kļūst augstāks. Lai gan vētras uzplūdu biežuma pieaugums nav garantēts, turpmāko vētru uzplūdu intensitāte varētu palielināties. Tas rada paaugstinātus riskus piekrastes zonām, tāpēc būtiskas ir ātras reaģēšanas un brīdināšanas sistēmas.

Iedzīvotāju informēšanai tiek izteikti brīdinājumi, izmantojot dažādus kanālus, tostarp radio, televīziju, sirēnas un sociālos medijus. Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji būtu informēti par riskiem un zinātu, kā rīkoties plūdu gadījumā.

Kopumā šodiena parāda, cik svarīgi ir nepārtraukti uzraudzīt ūdens līmeni un veikt preventīvus pasākumus iedzīvotāju aizsardzībai. Pašreizējais ūdens līmenis un vētras uzplūdu radītās briesmas nav tikai skaitļi, bet arī atspoguļo realitāti, ar kuru iedzīvotājiem jāsadzīvo.