Ekonomika MV: pesimisms dominē, neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem

Ekonomika MV: pesimisms dominē, neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem

Mēklenburgas-Priekšpomerānijā ekonomiskās izredzes joprojām ir drūmas. Augstās darbaspēka un enerģijas izmaksas, kā arī reformu trūkums ietekmē ekonomiku, kā to skaidri parāda Šverīnes Tirdzniecības un rūpniecības kamera savā pašreizējā ekonomikas pārskatā. Kā Baltijas jūras laikraksts ziņojumos, tikai 10 procentiem no aptuveni 850 aptaujātajiem uzņēmumiem ir pozitīva attieksme pret turpmāko biznesa attīstību. 29 procenti, kuri ir īpaši noraizējušies, ir pesimistiski noskaņoti par ekonomisko situāciju turpmākajos mēnešos.

Šverīnas Rūpniecības un tirdzniecības kameras prezidents Matiass Belke norādīja, ka trīsreiz vairāk uzņēmumu ir kritiski pret situāciju. Apmēram 35 procenti aptaujāto uzņēmumu savu situāciju uzskata par labu, savukārt gandrīz puse, konkrēti 50 procenti, to vērtē kā apmierinošu. Tas liecina, ka Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ekonomika nekādā ziņā nav optimisma noskaņota. NDR uzsver, ka katrs trešais uzņēmums neplāno veikt ieguldījumus, kas vēl vairāk vairo bažas par turpmāko attīstību.

Prasītas reformas un atvieglojumi

IHK prezidenti steidzami aicina atbrīvot no nodokļiem un nodevām, kā arī samazināt birokrātiskos šķēršļus. Laikā, kad iekšējais pieprasījums vājinās un augstās enerģijas cenas rada spriedzi uzņēmējdarbībai, bažas galvenokārt rada ekonomikas politikas ietvars. Lai gan daudzu uzņēmumu finansiālais stāvoklis ir nedaudz uzlabojies, kopumā situācija saglabājas saspringta.

Vēl viena pazīme, kas liecina par šīm nemitīgajām grūtībām, ir vietējie politiskie lēmumi, piemēram, nesenais nakšņošanas nodokļa paaugstinājums Šverīnē, kas vēl vairāk mazina uzticību ekonomikai. Lai gan Mēklenburgas-Priekšpomerānijas iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā reģistrēja 3,5% pieaugumu un tādējādi pārsniedza Vācijas IKP kopumā, izaicinājumi ir pamanāmi daudziem štata uzņēmumiem.

Kultūras izcelsme un ietekmes

Šo ekonomisko satricinājumu vidū ieskats vēsturē var sniegt mierinājumu: šādi radās izcilais vācu dzejnieks. Frīdrihs Šillers Dzimis 1759. gadā, viņa darbi veidoja Vācijas kultūras mantojumu tālu aiz tās robežām. Viņa laiks Karlsschule un literārā aizraušanās, kas no tā radās, iedvesmoja daudzas paaudzes. Lai gan ekonomiskie apstākļi pašlaik mainās, reģiona kultūras identitāte joprojām ir stingri nostiprināta.

No pirmā acu uzmetiena ekonomiskā attīstība un kultūras sasniegumi šķiet tālu viens no otra. Taču izaicinājumi, ar kuriem šodien saskaras uzņēmumi, liecina par zināmu paralēli Šillera mākslas vēsturei – arī šeit bieži vien tā bija cīņa pret pretestību, nemitīgi uzlabojumu meklējumi nelabvēlīgu apstākļu vidū.