Neirozinātne atbilst AI: Fatma Deniz revolucionizē valodas izpratni

Neirozinātne atbilst AI: Fatma Deniz revolucionizē valodas izpratni

Technische Universität Berlin, 10623 Berlin, Deutschland - Šī gada #RP25, kas notika 2025. gada 25. aprīlī, vadošais neirozinātnieks un datorzinātniece Fatma Deniz iepazīstināja ar secinājumiem par valodas attēlojumu cilvēka smadzenēs. Savā lekcijā viņa apgaismoja salīdzinājumu starp sarežģītiem neironu tīkliem smadzeņu un lielo valodu modeļos, ko izmanto mākslīgajā intelektā (AI). Denizs, kurš strādā Berlīnes Tehniskajā universitātē kā datorzinātņu profesors, kā arī darbojas kā viceprezidents digitalizācijas un ilgtspējības jomā, iespaidīgi audzināja tiltu starp Neurow Sciences un mākslīgo intelektu. Viņa paskaidroja, ka semantiskā apstrāde notiek līdzīgos smadzeņu reģionos kā lielo valodu modeļos, kā rezultātā varētu rasties jaunas pieejas valodas traucējumu ārstēšanai un cilvēka līdzīgu AI sistēmu attīstībai. Jūsu pētījumā tiek izmantotas uzlabotas mašīnmācīšanās un smadzeņu attēlveidošanas metodes, lai iegūtu dziļāku ieskatu valodas apstrādē. Tas parāda, kā neirozinātnes, AI un datu zinātnes kombinācija var panākt izšķirošu progresu.

Valodu apstrādes neirokognizācija ir galvenā pētījumu joma, kurā pētījumi, kas saistīti ar valodu neirokognitīvā līmenī. Pašreizējais darbs, piemēram, dzirdes valodas izpratnes neirokognitīvā modeļa attīstība, piedāvā visaptverošu sistēmu sintaktisko, semantisko un leksisko procesu izpratnei dažādos smadzeņu reģionos. Īpaši kreisajai puslodei ir galvenā loma šajos procesos, savukārt prosodiskie aspekti tiek apstrādāti labajā puslodē. Šie atklājumi ir balstīti uz funkcionālo un strukturālo attiecību analīzi starp valodu saistītajiem galvenajiem smadzeņu reģioniem un parāda, kā mijiedarbojas sintakse, semantika un citas lingvistiskās un ne lingvistiskās zonas. Šīs pētniecības pieejas rada paplašinātu izpratni par valodas hierarhiskās apstrādes struktūrām, kas ir svarīgas AI attīstībai. Plašāku informāciju par šīm norisēm varat atrast Max Planck sabiedrībā, kas intensīvi nodarbojas ar neiropsiholoģiju un neirokognāziju.

AI loma humanitārajās zinātnēs

Mākslīgais intelekts un mašīnmācība ir kļuvuši par centrālajiem elementiem digitālajās humanitārajās zinātnēs. Jūsu prasmes piedāvā jaunus analīzes veidus, strukturēšanu un sarežģītu datu interpretāciju un kombinēt tradicionālās metodes ar jaudīgiem algoritmiem. AI sistēmas spēj apstrādāt dabisko valodu un attēlus, pielāgoties jaunai informācijai un atrisināt sarežģītas problēmas. Īpaši humanitārajās zinātnēs KI ļauj analizēt lielu daudzumu datu, modeļa atpazīšanu un semantisko saiti.

Viena no nozīmīgajām AI priekšrocībām ir automatizācija. Rutīnas uzdevumus, piemēram, teksta atpazīšanu un attēlu klasifikāciju, var veikt efektīvi. Turklāt lielās datu kopās var atklāt slēptos mācību procesus, izmantojot automatizētus mācību procesus, kā rezultātā tiek panākts ievērojams progress teksta analīzē un kultūras plašsaziņas līdzekļu izpētē. Piemēri ir automātiska teksta atpazīšana un stila analīze literārajos pētījumos, kas dod dziļāku ieskatu vēsturiskajos tekstos un to autoros.

Ar šo novatorisko tehnoloģiju saistīšanu ar neirozinātnes atklājumiem var izveidot daudzsološu pamatu progresīvo AI sistēmu attīstībai. Fatma Deniz uzsver, cik svarīgi ir apvienot šīs divas disciplīnas, lai izmantotu visu valodu apstrādes potenciālu. Šādu atklājumu integrācija var ne tikai izraisīt efektīvus risinājumus valodas traucējumiem, bet arī uzlabot mašīnu spēju radīt un izprast cilvēka līdzīgu valodu.

Sīkāka informācija par šīm aizraujošajām tēmām ir atrodama Max Planka sabiedrības un digitālo humanitāro zinātņu ziņojumos. Visaptveroša analīze piedāvā arī Re: publica rakstu, kas izceļ Fatma Deniz secinājumus.