Irāna prasa skaidras Amerikas Savienoto Valstu saistības atklāt sankcijas!

Irāna prasa skaidras Amerikas Savienoto Valstu saistības atklāt sankcijas!

Irāna aicināja uz skaidru solījumu atcelt sankcijas, kas saistītas ar tās pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu. Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmail Baghaei skaidri pateica, ka notiekošo sarunu risinājumu var sasniegt tikai tad, ja šo sankciju beigās ir "reālas garantijas". Sarunas, kas notiek vairāk nekā septiņas nedēļas, līdz šim nav guvušas ievērojamu progresu, kā to apstiprināja ASV varas iestādes.

Baghaei, jo līdz šim nav bijis pietiekams skaidrība, lai izbeigtu sankcijas. Vašingtona bija iesniegusi priekšlikumu, kuru tas raksturoja kā "pieņemamu", saskaņā ar kuru Irānai vajadzētu iztikt bez viņa urāna bagātināšanas turpināšanas. Tomēr Teherāna to noteikti noraida. Irāna pašlaik atrodas kritiskā kursā, jo tā ir palielinājusi urāna bagātināšanu līdz 60 procentiem, kas ir tālu virs 3,67 procentu robežas, ko nosaka 2015. gada nolīgums.

Sarunu pozīcijas

Arvien vairāk domstarpību par sarunām. Amerikas Savienotās Valstis prezidenta Trumpa ietekmē izdarīja spiedienu uz Irānu, kas bagātina, ko irāņi jūtas kā iejaukšanās viņu nacionālajā lepnumā. ASV pārstāvis Stīvs Vitkofs aprakstīja iespējamo bagātināšanas turpinājumu kā "sarkano līniju". Tajā pašā laikā ir ziņojumi par noplūdušu ANO ziņojumu, kas dokumentē palielinātu 60 procentu bagātinātu urāna ražošanu Irānā. Baghaei tomēr noraidīja šo ziņojumu kā neobjektīvu un apsūdzēja Rietumu lielvaras, izdarot spiedienu uz ANO, lai diskreditētu Irānas projektus.

Maija sākumā Romā notika kodolieroču sarunu piektā kārta. Tika apspriesti arī divi Omānas ieteikumi, bet Irāna noraidīja. Šie ieteikumi ietvēra urāna bagātināšanas apturēšanu sešus mēnešus un reģionālā konsorcija izveidošanu Irānas kodoldarbību uzraudzībai. Irāna baidās, ka pieņēmums par šādiem priekšlikumiem varētu izraisīt turpmākas prasības no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Sekas un iespējamā eskalācija

Amerikas valdība ir nobažījusies par Irānas kodolieroču bruņojuma iespējām un tāpēc ir paziņojusi par jaunām sankcijām pret valsti. Tie ir vērsti pret Irānas kodolprogrammas pārstāvjiem un uzņēmuma Fuya pars potenciālajiem tehnologiem, kuriem ir savienojumi ar militāro pētījumu organizāciju SPND. Ārlietu ministrs Marco Rubio pauda, ka Irāna vēl vairāk paplašina savas kodolprogrammas aktivitātes, kas turpina sarežģīt situāciju.

Nākamās sarunas starp ASV un Irānu vēl nav plānotas, kamēr situācija joprojām ir saspringta. Daži ASV izlūkdienesti norāda, ka Izraēla gatavojas militāriem pasākumiem pret Irānas kodolenerģijas vietām. Irānas prezidents Masuds Pezeshkian, no otras puses, uzsvēra, ka valsts var izdzīvot bez jauna vienošanās, kas palielina nenoteiktību par turpmāku kodolieroču attīstību.

Steidzamība par vienošanos varētu palielināties līdz jūnija beigām, jo Eiropas pilnvaras draud atjaunot ANO sankcijas, ja kompromiss nenotiek. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un dziļu neuzticēšanos sarunu partneriem, paliek jautājums, vai var panākt vienošanos, kas ciena gan Amerikas Savienoto Valstu, gan irānu drošības intereses.