Reina cīnās pret dažādām elektrības cenām: vienotība visai Vācijai!

Reina cīnās pret dažādām elektrības cenām: vienotība visai Vācijai!

Pašreizējās debatēs par elektrības cenām Vācijā premjerministrs Boriss Reins (CDU) ir ieņēmis skaidru pozīciju. Kamēr Vācijas ziemeļu valstis cenšas panākt dažādas elektroenerģijas cenu zonas, Reina šim priekšlikumam neredz nākotni. Viņš uzsver, ka vienota elektroenerģijas cena visiem Vācijas reģioniem ne tikai rada vienlīdzīgas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem no Flensburgas līdz Freiburgai, bet ir arī ekonomiskās attīstības stūrakmens. "Uzņēmumiem ir nepieciešama enerģija par pieņemamu cenu, lai sniegtu savus pakalpojumus," nesenā intervijā sacīja Reins. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti Hesē un ārpus tās, ziņo ffh.de.

Vienota elektroenerģijas biržas cena šobrīd attiecas uz visiem ražotājiem un patērētājiem Vācijā. Tomēr tas varētu mainīties, jo cenu struktūras reforma varētu palielināt elektroenerģijas izmaksas federālajām zemēm dienvidos. Jo īpaši Bavārija un Bādene-Virtemberga ir skeptiski noskaņotas pret šādu reformu, kas tiek uzskatīta par neizdevīgu to patērētājiem un uzņēmumiem. Kamēr vēja enerģijas ražošana ziemeļos ir ievērojami palielinājusies, dienvidos tiek patērēts ievērojami vairāk elektroenerģijas. Nepietiekama elektrotīkla paplašināšana, lai šo vēja enerģiju transportētu uz industriālajiem centriem dienvidos, diskusiju par cenu stabilitāti padara vēl aktuālāku.

Elektroenerģijas cenas tiek pārbaudītas

Vēl viens jautājums, kas bieži tiek ignorēts diskusijās par elektrības cenu, ir strukturālās izmaksas, ar kurām saskaras gala patērētāji. Apmēram 25% no elektrības rēķina veido valdības nodevas, nodevas un nodokļi. Šīs izmaksas ir identiskas visiem elektroenerģijas klientiem un tiek iekasētas par elektroenerģijas kilovatstundu. Vidēji šīs izmaksas ir gandrīz 13 centi par kilovatstundu, liecina prognozes finanztip.de.

Īpaši aktuāla ir piemaksa par speciālo tīkla izmantošanu, kas 2025. gadā pieaugs no 0,643 centiem/kWh līdz 1,558 centiem/kWh. Tā mērķis ir godīgāk sadalīt izmaksas starp federālajām zemēm un kalpot par finansējuma avotu atlaidēm elektroenerģijas ietilpīgiem uzņēmumiem. Šie palielinājumi varētu neatgriezeniski mainīt izmaksu struktūru daudzām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Ekonomiskā ietekme un nākotnes perspektīvas

Galvenā uzmanība būtu jāvelta arī dārgiem pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu un stabilizētu elektrotīklu. Šīs tā sauktās pārsūtīšanas izmaksas pieaug un rada slogu kopējam energoapgādes rēķinam Vācijā. Šajā kontekstā Reins aicina veikt visaptverošu reformu, lai apmierinātu gan pieaugošās enerģētikas pārejas prasības, gan federālo zemju ekonomiskās vajadzības.

Diskusija par elektrības cenām noteikti atklās arī turpmākās šķautnes, jo gan patērētāju uzvedība, gan politiskā dienaskārtība tuvākajos gados radīs izmaiņas. Viena lieta ir skaidra: vienota cena varētu veicināt līdzsvaru starp dažādām Vācijas ekonomiskajām vietām, taču tā joprojām ir tālu no tā, lai to varētu īstenot tā, lai tiktu ievērotas visas valsts intereses.