Studenti apspriež klimata pārmaiņas un nākotnes jautājumus ar UBA priekšnieku!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Dirks Mesners no UBA ar studentiem Desavā-Roslavā apspriež klimata aizsardzību un sociālo atbildību.

Dirk Messner vom UBA diskutiert mit Schülern in Dessau-Roßlau über Klimaschutz und gesellschaftliche Verantwortung.
Dirks Mesners no UBA ar studentiem Desavā-Roslavā apspriež klimata aizsardzību un sociālo atbildību.

Studenti apspriež klimata pārmaiņas un nākotnes jautājumus ar UBA priekšnieku!

Kas notiek Dessau-Roßlau centrā? Vienā īpašā gadījumā Roßlau vidusskola kalpoja kā vieta paneļdiskusijai, kas iespaidīgi izgaismoja plaisu starp teorētisko vides apziņu un jauniešu praktisko apņemšanos. Tajā bija Federālās vides aģentūras (UBA) prezidents Dirks Mesners un runāja ar studentiem par aktuālajiem klimata pārmaiņu jautājumiem. Pasākums notika par godu UBA 20. gadadienai Dessau-Roßlau, un Mesners regulāri izmanto iespēju uzsākt dialogu ar jaunākajām paaudzēm. Galu galā UBA ir ne tikai iestāde ar vairāk nekā 2000 darbiniekiem, no kuriem puse strādā Desavā-Roslavā, bet arī ir stingri iesakņojusies pilsētas sabiedrībā. Messner darbojas ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, un vēlas, lai UBA kļūtu par daļu no risinājuma.

10.b klases skolēniem bija iespēja izteikt savas domas par četrām tēzēm par klimata aizsardzību un tās ietekmi uz citām politikas jomām. UBA aptauja parādīja, ka jaunieši kopumā piekrīt tēzēm, taču tajā pašā laikā neuzrādīja lielu apņemšanos īstenot vides politiku. Tas atklāj neatbilstību, ko var novērot ne tikai Desavā-Roslavā, bet visā Vācijā.

Darba kārtībā steidzami jautājumi

Diskusijas laikā aktualizējās arī tēmas, kas jauniešiem šķita tiešākas un taustāmākas. Lielu interesi izraisīja radikalizācija sabiedrībā, sieviešu drošība un karu izbeigšana. Laikā, kad daudzi jaunieši saskaras ar realitāti, kas viņus ietekmē ārpus klimata pārmaiņām, klimata problēma bieži tiek atstāta otrajā plānā. Tas atspoguļo arī pašreizējā pētījuma par vides izpratni Vācijā rezultātus. Saskaņā ar šo aptauju 54 procenti respondentu teica, ka vides un klimata aizsardzība viņiem ir ļoti svarīga – lai gan samazinājums no 57 procentiem 2022. gadā un 65 procentiem 2020. gadā. Ir skaidrs: izpratne ir, bet prioritāte mainās.

Īpaši satraucoši ir tas, ka tikai trešā daļa aptaujāto uzskata, ka Vācija var adekvāti tikt galā ar klimata pārmaiņu radītajām sekām. Šie pesimistiskie vērtējumi ir zemākie kopš 2002.gada. Arī federālās valdības centienus apkarot klimata pārmaiņas ir līdzīgā līmenī, kā liecina aptauja, kurā 28 procenti aptaujāto uzskata, ka valdība dara pietiekami daudz.

Ieskats UBA vides darbā

UBA prezentēja arī 13 tēmu jomas, kuras prezentēja darbinieki, lai sniegtu studentiem praktisku ieskatu vides aizsardzības izaicinājumos. Tie ietvēra neatliekamus izaicinājumus, piemēram, cīņu pret plastmasas atkritumiem un mežu un kūdrāju aizsardzību. Šīs tēmas ieņem arvien lielāku vietu publiskajā diskusijā, taču bieži vien jauniešu apziņā nav prioritāras.

Vēl viens iemesls klimata aizsardzības prioritāšu mazināšanās varētu būt izsīkums ikdienas dzīves kontekstā. Ņemot vērā daudzos politiskos un sociālos izaicinājumus, daudzi jaunieši jūtas arvien vairāk nomākti. Jāskatās, kā vides apziņa un apņemšanās attīstīsies nākamajā paaudzē.

Kopumā Dessau-Roßlau apmaiņa skaidri parādīja, ka ir laiks atzīt un apvienot gan vides, gan sociālās problēmas kā problēmas, kas ir svarīgas darbībai. Lai gan UBA nodrošina daudz zināšanu resursu, sabiedrības uzdevums ir aktivizēt šīs zināšanas un pārvērst tās konkrētā darbībā.