Ūdens izņemšanas aizliegums Saksijā-Anhaltē: reģionu apdraud liels sausums!
Dessau-Roßlau veic pasākumus, lai cīnītos pret ūdens trūkumu: ūdens ieguves aizliegumi, taupības aicinājumi un pieaugošs mežu ugunsgrēku risks.

Ūdens izņemšanas aizliegums Saksijā-Anhaltē: reģionu apdraud liels sausums!
Saksijas-Anhaltes virsrakstos pašlaik dominē divas svarīgas tēmas: ūdens trūkums un ar to saistītais mežu ugunsgrēku risks. Kā pirmo pasākumu Altmarkkreis Salzwedel ir izdevis aizliegumu ūdens ņemšanai upēs, dīķos un ezeros, kas ir spēkā līdz atcelšanai. Arī dārzu un sporta objektu laistīšana ar akas ūdeni ir aizliegta laikā no pulksten 10 līdz 19. Tas ziņo MDR.
Taču situācija joprojām ir saspringta. Harcas rajonā tiek aicināti taupīt ūdeni, jo ūdens līmenis ir dramatiski pazeminājies. Šeit ir ieteicamas efektīvas apūdeņošanas sistēmas un baseinu piepildīšana tikai reizi sezonā. Līdzīgi pasākumi tiek veikti arī Stendales rajonā, kur tiek gatavots vispārējs dekrēts. Pēdējos gados līdzīgi aizliegumi jau ir noteikti dažādos Saksijas-Anhaltes reģionos. Ūdens izņemšanas aizliegumi ir noteikti arī Brandenburgā, īpaši četros rajonos kopš jūnija vidus.
Ūdens trūkuma cēloņi
Pieaugošajam ūdens trūkumam ir vairāki iemesli. To galvenokārt veicina nokrišņu trūkums, pieaugošais ūdens patēriņš un klimata pārmaiņas. Temperatūras paaugstināšanās ne tikai izraisa virszemes ūdeņu samazināšanos, bet arī ūdens cikla izmaiņas ietekmē ūdens kvalitāti. Klimata pārmaiņas nozīmē, ka atsevišķos reģionos nokrišņu daudzums samazinās, savukārt citos reģionos ir daudz intensīvāka lietusgāze. Vietās, kur valda sausums, piemēram, Vidusjūrā vai Austrālijā, ūdens pieejamības problēma ir saasināta greenkama nosaka.
Pašreizējā ūdens krīze būtiski ietekmē arī lauksaimniecību. Graudaugi, piemēram, kvieši, mieži un rapsis, cieš no sausuma. Lai gan sausums samazina labības slimību risku, rapsim joprojām tiek nodarīts milzīgs kaitējums. Tas varētu ietekmēt kopējo pārtikas ražošanu un paaugstināt cenas.
Meža ugunsgrēku bīstamība un sekas
Papildus ūdens trūkumam pieaug arī meža ugunsgrēku risks. Otrais augstākais bīstamības līmenis (4. līmenis) izsludināts vairākos rajonos un pilsētās. Ugunsgrēki jau tagad palielina izaicinājumus un liek iestādēm veikt atbilstošus pasākumus. Piemēram, Harcas šaursliežu dzelzceļi pārtrauca izmantot tvaika lokomotīves līdz 24. jūnijam.
Turklāt skarto reģionu iedzīvotājiem ir jācīnās ar nopietnām ūdens ieguves aizlieguma pārkāpšanas sekām. Ja tiek pārkāpti noteiktie aizliegumi, nav izslēgti naudas sodi līdz 50 000 eiro, ziņo Tautas balss.
Situācija liecina par steidzamu nepieciešamību pēc ilgtspējīgām apūdeņošanas metodēm un visaptverošas stratēģijas, lai risinātu ūdens krīzi, kas tiek piedzīvota ne tikai vietējā, bet arī globālā mērogā. Tikai ar lielāku izpratni un mūsu ūdens resursu atbildīgu izmantošanu var nodrošināt ilgtspējīgu nākotni.