Ūdens trūkums apdraud labību: UBA aicina veikt steidzamus pasākumus!
Federālā vides aģentūra brīdina par ūdens trūkumu Vācijas vidienē. Steidzami jārīkojas lauksaimniecībai un iedzīvotājiem.

Ūdens trūkums apdraud labību: UBA aicina veikt steidzamus pasākumus!
Gaidāmais ūdens trūkums Vācijā un Eiropā rada lielas bažas vides iestādēm un lauksaimniekiem. The Federālā vides aģentūra (UBA) steidzami brīdina: sausuma periodi ietekmē ne tikai augsni un augus, bet arī apdraud ražas. Šo situāciju vēl vairāk pasliktina esošais augstais mežu ugunsgrēku risks daudzos reģionos, īpaši Vācijas centrālajā daļā. UBA prezidents Dirks Mesners norāda, ka lauksaimniecība steidzami ir atkarīga no uzticamām ūdens stratēģijām, lai pārvarētu mūsdienu izaicinājumus.
"Mums visiem ir jāiemācās izmantot ūdeni ekonomiskāk," uzsver Mesners. Nevar izslēgt iespējamos privātās ūdens izmantošanas ierobežojumus, piemēram, dārza laistīšanu un baseinu piepildīšanu, lai cīnītos pret gaidāmo krīzi. Galu galā ne tikai mēs, cilvēki, esam atkarīgi no ūdens, bet arī no mūsu pārtikas ražošanas.
Ūdens izmantošana un lauksaimniecības problēmas
ES Komisija tagad sper soli tālāk un plāno visaptverošu ūdens stratēģiju, lai pirms vasaras samazinātu ūdens patēriņu, piemēram, DLG ziņots. Mērķis ir veicināt izpratni par ūdeni kā ierobežotu resursu – gan rūpniecībā, gan lauksaimnieku un patērētāju vidū.
Eiropā lauksaimniecība veido iespaidīgus 28 procentus no ūdens ieguves. Jo īpaši Vācijā no 2012. līdz 2022. gadam apūdeņotās platības palielinājās par aptuveni 50 procentiem. Šī attīstība liecina par pieaugošo spiedienu uz ūdens resursiem, jo lauksaimniecība pašlaik izmanto 2 procentus no dabiskā ūdens cikla izņemtā ūdens.
Ūdens kvalitāte zem spiediena
Tomēr problēmas skar ne tikai pieejamā ūdens daudzumu, bet arī kvalitāti. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) datiem 2021. gadā tikai 37 procenti virszemes ūdeņu ES sasniedza “labu” ekoloģisko stāvokli, un tikai 29 procenti ietvēra laba ķīmiskā stāvokļa kritērijus. Šo satraucošo situāciju izraisa rūpniecības un lauksaimniecības ķimikālijas, kā arī jauni piesārņotāji, piemēram, mikroplastmasa, kas lietus un virszemes noteces rezultātā nonāk ūdensceļos.
Eiropas Parlaments mudina stingrāk ieviest esošās ES direktīvas, piemēram, Ūdens pamatdirektīvu. Ir steidzami jārīkojas, lai samazinātu ķīmisko vai veselībai kaitīgo vielu iedarbību. Iedzīvotāji un politiķi ir aicināti kopīgi risināt šo izaicinājumu, lai nākamajām paaudzēm nodrošinātu atbilstošu un drošu ūdens piegādi.
Rezumējot, Vācija un Eiropa saskaras ar lielām problēmām ūdens trūkuma jomā. Tagad mūsu visu ziņā ir atbildīgi izmantot šo vērtīgo resursu un rast ilgtspējīgus risinājumus.