Trīs federālās zemes sūdzas: priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpē draud sastrēgums!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saksija-Anhalte un divas citas federālās zemes iesūdz Federālo konstitucionālo tiesu pret G-BA vadlīnijām par slimnīcu plānošanu.

Sachsen-Anhalt und zwei weitere Bundesländer klagen gegen G-BA-Vorgaben zur Krankenhausplanung beim Bundesverfassungsgericht.
Saksija-Anhalte un divas citas federālās zemes iesūdz Federālo konstitucionālo tiesu pret G-BA vadlīnijām par slimnīcu plānošanu.

Trīs federālās zemes sūdzas: priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpē draud sastrēgums!

2025. gada 12. augustā Saksijas-Anhaltes, Bādenes-Virtembergas un Šlēsvigas-Holšteinas štati iesniedza prasību Federālajā konstitucionālajā tiesā. Viņi iebilst pret Federālās Apvienotās komitejas (G-BA) valsts mēroga vadlīnijām par slimnīcu plānošanu. Domstarpības jo īpaši attiecas uz ļoti mazu priekšlaicīgi dzimušu bērnu aprūpi, kuru dzimšanas svars ir mazāks par 1250 gramiem. Šie noteikumi paredz, ka no 2024.gada klīnikām veselības apdrošināšanas sabiedrības kompensēs tikai tad, ja tās spēs pierādīt, ka tās gadā ārstē vismaz 25 šādus pacientus. Iepriekš šī vērtība bija 20 gadījumi un tikai 14 gadījumi iepriekšējos gados, kā ziņo MDR.

Tīringenes veselības ministre Petra Grimma-Benne (SPD) pauda bažas par šo prasību atbilstību valsts atbildībai par aprūpi slimnīcā. Federālās zemes baidās, ka jaunie noteikumi radīs piegādes vājās vietas. Arī veselības ministrs Manne Luča no Bādenes-Virtembergas uzsver, ka prasība ir nepieciešama, lai aizsargātu valsts atbildību. Bez kritizētās minimālās summas priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpei noteiktas prasības arī alogēnu cilmes šūnu transplantācijai, kur nepieciešamais skaits tiek palielināts no 25 uz 40 transplantācijām gadā. Asi tiek kritizētas arī prasības personāla komplektēšanai psihiatrijā un psihosomatikā, jo 2023. gadā prasībām atbilst tikai puse no iestādēm.

Valstu bailes

Valstis ir nobažījušās, ka G-BA vadlīnijas ierobežo valstu atbildību par aprūpi slimnīcā. Viņi apgalvo, ka ir grūti panākt izņēmumus no minimālā daudzuma prasībām un ka tas varētu radīt nepamatotu piegādes spiedienu. Debatēm par šo noteikumu atbilstību Satversmei, visticamāk, būs tālejošas sekas, jo īpaši tāpēc, ka paralēli šai tiesvedībai tiek apspriesta valsts mēroga slimnīcu reforma. Šī reforma nosaka minimālos saglabāšanas rādītājus 61 snieguma grupai, kas rada papildu nenoteiktību nozarē.

Veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes institūts (IQWIG) ir uzdots izstrādāt metodiku šo minimālo saglabāšanas skaitļu noteikšanai. Turklāt paredzēts, ka par neregulāru aprūpi klīnikās tiks izstrādāts atsevišķs tiesiskais regulējums, kura termiņš tagad tiks pagarināts līdz 2026. gada 12. decembrim, liecina ziņojumi Ärzteblatt.

Perspektīva un diskusija

Visa tēma turpinās intensīvi apspriest. G-BA juridiskais simpozijs, kas plānots 2024. gada jūnijā Berlīnē, ir paredzēts, lai palīdzētu analizēt jauno noteikumu ietekmi un apspriestu pasākumus stacionārās aprūpes uzlabošanai. Galvenā uzmanība tiek pievērsta tādām tēmām kā kvalitātes nodrošināšana un pašpārvaldes tiesības, kā norādīts [G-BA] oficiālajā vietnē (https://www.g-ba.de/service/veranstaltungen/rechtssymposium-hospitalreform-qualitaetssicherung/).

Rezumējot, ir skaidrs, ka šīs tiesas prāvas iznākums ir svarīgs ne tikai trim skartajām federālajām zemēm, bet tam var būt tālejošas sekas visai slimnīcu ainavai Vācijā. Atliek noskaidrot, vai valstu bažas tiks uztvertas nopietni, vai arī paliks spēkā galvenās G-BA prasības.