Lejassaksija iejaucas: 270 kvadrātkilometri jaunu mežu Harcā!

Lejassaksija iejaucas: 270 kvadrātkilometri jaunu mežu Harcā!

Reaģējot uz neatliekamajām klimata pārmaiņu problēmām, Harca piedzīvo pamatīgas pārmaiņas. Lejassaksija ir izvirzījusi vērienīgus mērķus mežu atjaunošanai un plāno samazināt tradicionālās egļu audzes par labu jauktiem mežiem iespaidīgos 270 kvadrātkilometros. Tā nesen lēma Valsts mežu administratīvā pārvalde, un tas ir absolūti nepieciešams, jo pēdējos gados sausums un kaitēkļi, piemēram, mizgrauzis, ir nopietni bojāti daudzi koki, nemaz nerunājot par gandrīz 30% mirušo egļu Harcā tikai trīs gadu laikā. NDR ziņo, ka mežsaimniekiem, piemēram, Maiklam Rūdolfam, ir jānovēro šo pēdējo piecu līdz sešu gadu satraucošās sekas.

Ar budžetu, kas pārsniedz 100 miljonus eiro, štata valdība izrāda apņemšanos atjaunot mežus, kas skar vairāk nekā pusi no Lejassaksijas valsts meža Harcas kalnos, kas ir lielāka nekā Deister. Galvenā uzmanība tiek pievērsta daudzveidīgai koku sugu struktūrai, dižskābardis kļūstot par centrālo koku sugu kalnu mežos. Šo lēmumu atzinīgi vērtē Dabas aizsardzības biedrība (Nabu), kas programmas gaidāmo startu uzskata par svarīgu, lai stiprinātu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu meža spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. haz.de piezīmes.

Pārstrukturēšana nākotnei

Meža atjaunošana ir ne tikai koku stādīšana. Savu vietu atradīs ne tikai egle, kas 28% augstkalnu saglabājas kā skujkoku mežs, bet arī tādas pionierkoku sugas kā pīlādži, bērzs, vītols un apse. Tiek reklamētas arī jauktas koku sugas, piemēram, platānas kļava un sēdošais ozols. Ievērības cienīgs ir fakts, ka vairāk nekā piektā daļa teritorijas ir atstāta dabiskai sukcesijai, lai nodrošinātu ekosistēmas dabisku atjaunošanos. Tādējādi tiek izveidotas platības, kas var nodrošināt jaunus biotopus, savukārt sabrūkošas egles nodrošina daudzām sugām svarīgu struktūru un atmirušo koksni.

Meža pārveide ir jāveic ātri un efektīvi, jo pašreizējās problēmas ir dažādas. Sausums un mizgraužu invāzija ir izraisījusi dramatisku mežu atmiršanu. Mizgrauži bojā egles, apēdot to mizu un bloķējot koku transporta ceļus. Mežstrādnieks Aleksandrs Frese vada nepieciešamos pasākumus vietējo koku sugu, kā arī pārbaudīto svešzemju sugu stādīšanai un dabas aizsardzībai. Apkaimēs sastopamas dažādas koku sugas, lai veicinātu daudzveidību.

Ieskats nākotnē

Jauktie meži ir ne tikai mežsaimniecības darbības attīstība, bet arī nepieciešamība nākotnē. Kā liecina Karlsrūes Tehnoloģiju institūta (KIT) pētījums, jauktie meži ir labāk sagatavoti ekstremāliem notikumiem, ko izraisa klimata pārmaiņas, cita starpā to lielās bioloģiskās daudzveidības un stabilitātes dēļ. Potenciāls, tāpat kā dižskābarža un egles maisījumiem, tiek uztverts kā īpaši daudzsološs, jo tie ir izturīgāki to atšķirīgo sakņu sistēmu dēļ. Puse aptaujāto ekspertu uzskata jauktos mežus par labāku izvēli ekosistēmu apkalpošanas un arī koksnes ražības ziņā, kas ir svarīga kokrūpniecībai.

Lejassaksijas štata mežu darbinieki katru gadu pārveidošanā un mežu atjaunošanā iegulda vairāk nekā 20 miljonus eiro. Taču šīs meža atjaunošanas panākumi joprojām ir neskaidri, un tie ir paredzēti arī nākamajām paaudzēm. Markuss Lindners no Eiropas Meža institūta uzsver nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem mežiem, kas var gan nodrošināt izejvielas, gan veicināt klimata aizsardzību. Mūsu ziņā ir noteikt pareizo kursu un padarīt mežus piemērotus nākotnei.