Pirmā revolucionāra atklāšanas ceremonija: Niegripper dambja atjaunošana labākai aizsardzībai pret plūdiem

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vides ministrs Vilingmans iedarbojas uz Elbas aizsprosta atjaunošanu Nīgripā un uzlabo aizsardzību pret plūdiem Jerichower zemē.

Umweltminister Willingmann setzt Spatenstich zur Sanierung des Elbedeichs in Niegripp, verbessert Hochwasserschutz im Jerichower Land.
Vides ministrs Vilingmans iedarbojas uz Elbas aizsprosta atjaunošanu Nīgripā un uzlabo aizsardzību pret plūdiem Jerichower zemē.

Pirmā revolucionāra atklāšanas ceremonija: Niegripper dambja atjaunošana labākai aizsardzībai pret plūdiem

Nīgripā 2025. gada 19. jūnijā tika sākts nozīmīgs solis ceļā uz labāku aizsardzību pret plūdiem. Vides ministrs prof. Dr. Armīns Vilingmans un Valsts plūdu aizsardzības un ūdens apsaimniekošanas biroja (LHW) direktore Martina Grosa-Sūdhjūsa pagrieza pirmo velēnu Niegripper dambja atjaunošanai. Šis pasākums ir daļa no apjomīga plūdu postījumu novēršanas projekta, kas izmaksā aptuveni 2,8 miljonus eiro, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kā arī pašu resursi no valsts un federālā budžeta. Deklarētais mērķis: būtiski palielināt drošību kaimiņu kopienām Jerichow Land rajonā.

Kā ziņo magdeburg-klickt.de, aizsprosts tiks atjaunots un paaugstināts līdz aptuveni 870 metriem saskaņā ar DIN specifikācijām. Tas ņem vērā arī turpmāko iegrimšanu līdz 60 centimetriem, ko reģionā apdraud sāls ieguve. Renovācijas darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada beigām. Īpaša uzmanība pievērsta arī pieejamības uzlabošanai plūdu gadījumā, paplašinot aizsprostu kontroles un aizsprostu aizsardzības maršrutus.

Ieskats pagātnē

Šādu pasākumu nepieciešamība kļūst īpaši skaidra, atskatoties uz postošajiem plūdiem. 2013. gadā Elbas sateces baseinu skāra milzīgi plūdi. Vairāk nekā 145 kvadrātkilometri bija zem ūdens, un daudzu pilsētu, īpaši Saksijas-Anhaltes, iedzīvotāji bija jāevakuē. Kopējie ekonomiskie zaudējumi tobrīd bija aptuveni 10 miljardu eiro apmērā, no kuriem aptuveni 5,2 miljardi eiro bija Elbas sateces baseinā. Šī traģēdija uzsver efektīvas plūdu aizsardzības steidzamību, kā ziņo vietne havelpolder.de.

2002. un 2013. gada plūdu pieredze ne tikai lika atbildīgajiem saprast, ka ar tehniskiem risinājumiem vien nepietiek. Šobrīd tiek novērots ekstrēmu laikapstākļu pieaugums, ko arī izraisa klimata pārmaiņas. Tas rada lielāku plūdu risku, īpaši nogāzēs un piekrastes zonās. Tāpēc ļoti svarīga ir visaptveroša plūdu riska pārvaldība, kas ir federālo un štatu valdību uzmanības centrā. Plūdu rezultāti ilustrē šo vajadzību, kas ir detalizēti izskaidrota vietnē bundesregierung.de.

Soļi nākotnē

Valsts plūdu aizsardzības programmas ietvaros, kas tika uzsākta pēc 2013. gada plūdiem, ir jāizstrādā valsts mēroga noteikumi par ūdens apsaimniekošanu un plūdu riska pārvaldību. Tiek izmantota starpdisciplināra pieeja, kas vērsta uz labāku plūdu novēršanu un aiztures zonu izveidi. Plāni ir ambiciozi: mērķis ir paplašināt palieņu teritorijas 20 000 hektāru platībā, lai samazinātu plūdu risku nākotnē.

Kā redzat, darāmā vēl ir daudz. Taču svarīgs signāls tika nosūtīts ar revolucionāra ceremoniju Nīgripā. Investīcijas plūdu aizsardzībā ir solis pareizajā virzienā – ne tikai reģiona iedzīvotājiem, bet ikvienam, kas dzīvo plūdu apgabalos gar Elbu.