Minimālā alga pieaug līdz 14,60 eiro – vai 15 eiro atzīme tuvojas?

Minimālā alga pieaug līdz 14,60 eiro – vai 15 eiro atzīme tuvojas?

Vācijā gaidāms būtisks minimālās algas pieaugums. Minimālās algas komisija nolēmusi līdz 2027. gada vidum palielināt likumā noteikto minimālo algu līdz 14,60 eiro, ziņo viņi Magdeburgas ziņas. SPD frakcijas ekonomikas politikas pārstāvis Holgers Hēvelmans šo soli raksturo kā nepieciešamu, lai ņemtu vērā cenu izmaiņas. Viņa mērķis: Minimālā alga 15 eiro, ideālā gadījumā drīz un noteikti tuvāko gadu laikā.

Hēvelmans uzsver, ka runa nav par algu samazināšanu, bet gan par labāku apstākļu radīšanu, īpaši pakalpojumu sfērā un lauksaimniecībā. "Darba ir jāpietiek, lai dzīvotu," skaidri pauž SPD politiķe, kura arī minimālās algas paaugstināšanu uzskata par cieņas izpausmi pret čakli strādājošajiem zemāko algu segmentos.

Cenu pieaugums un pieprasījums pēc koplīguma slēgšanas

Līdz 2025. gada jūnija beigām Minimālās algas komisija turpinās precizēt minimālās algas līmeni, lai nodrošinātu taisnīgu korekciju nākamo divu gadu laikā. Šī orientācija vairs nav balstīta tikai uz koplīgumu slēgšanu, bet arī uz ambiciozo mērķi 60 procentu apmērā no vidējās algas pilnas slodzes darbiniekiem, piemēram, Hansa Bēklera fonds ziņots. Pašreizējie aprēķini liecina, ka šī mērķa sasniegšanai līdz 2027.gadam nepieciešama minimālā alga no 14,88 līdz 15,31 eiro.

Kaitz indeksa iekšējais pārskats liecina, ka Vācija pagātnē bieži vien ir bijusi zemāka par starptautiskajiem standartiem. Likumā noteiktā minimālā alga, kas tika ieviesta 2015. gadā 8,50 eiro stundā, šobrīd ir nostiprinājusies kā Vācijas darba tirgus politikas neatņemama sastāvdaļa. Taču, neskatoties uz progresu, pašreizējā minimālā alga 12,82 eiro apmērā joprojām ir zemāka par ES ieteikumu 60% apmērā no vidējās algas, palielinot spiedienu apspriest turpmākus paaugstinājumus.

Darba koplīguma slēgšana zem spiediena

Vēl viens būvlaukums ir darba koplīguma slēgšana Vācijā, kas jau gadiem samazinās. Saskaņā ar WSI 2023. gadā tikai aptuveni 29% privātajā sektorā strādājošo bija iekļauti koplīgumā. Iemesli ir dažādi: pieaugošā tirgus sadrumstalotība un mazāku uzņēmumu skaita pieaugums, kuriem bieži vien nav pieejami koplīgumi.

Dažādām partijām ir dažādi priekšstati par darba koplīguma stiprināšanu. SPD plāno līdz 2026.gadam palielināt minimālo algu līdz 15 eiro un vienlaikus ar tiesisku iniciatīvu palīdzību veicināt darba koplīguma slēgšanu. Turpretim FDP ir piesardzīgāka un pieprasa ievērot kolektīvo sarunu autonomiju, nepieļaujot politisku iejaukšanos minimālās algas komisijā.

Kreisā partija iet vēl tālāk un aicina ik gadu pielāgot minimālo algu inflācijas līmenim, savukārt zaļie jau paredzējuši minimālo algu 15 eiro apmērā 2025. gadam. Politisko pieeju atšķirības liek saprast, ka tuvāko gadu politiskajā dienaskārtībā būs gan darba koplīguma slēgšana, gan minimālās algas politika.

Rezumējot, neskatoties uz progresu minimālās algas palielināšanā, daudzi politikas izaicinājumi joprojām ir priekšā. Tas, vai vēlamie mērķi tiks sasniegti, ir atkarīgs ne tikai no Minimālās algas komisijas lēmumiem, bet arī no politiskajiem vairākumiem, kas skars šos jautājumus turpmākajos gados.