Jauns projekts Halles Universitātē: Koncentrējieties uz būvniecības nozares nākotni!

Jauns projekts Halles Universitātē: Koncentrējieties uz būvniecības nozares nākotni!

Mārtiņa Lutera Universitāte Halle-Wittenberg (MLU) ir izveidojusi jaunu jaunu pētnieku grupu, kas nodarbojas ar aizraujošu saskarsmi starp universitātēm un būvniecības profesijām. Kā dubisthalle.de ziņo, projektu finansē Federālā pētniecības, tehnoloģiju un kosmosa ministrija (BMFTR) ar līdz 2,2 miljoniem eiro. Dr. Aleksandra Miterles vadītās grupas mērķis ir vadīt praktisku ieteikumu izstrādi būvniecības nozarei rīcībai.

Pētījumu grupas “Akademizācijas robežjoslas” galvenā tēma ir jautājums par to, kā akadēmiskās zināšanas iekļaujas būvniecības profesiju apmācībā. Laikā, kad arvien vairāk jauniešu izlemj studēt, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir analizēt šīs akadēmiskuma ietekmi uz būvniecības nozari. Grupa plāno organizēt dažādas pētnieciskās uzturēšanās universitātēs un starpdisciplinārajos mācību centros un veikt mērķtiecīgu būvniecības nozares darba sludinājumu analīzi.

Izaicinājumi darba tirgū

Situācija darba tirgū liecina, ka ir nopietns kvalificētu darbinieku trūkums. Skaļi tagesschau.de Vācijā ir uzņemti vairāk nekā 2,8 miljoni jauniešu, no kuriem daudzi nepabeidz studijas. Tajā pašā laikā daudzas apmācību vietas paliek neaizpildītas - pērn to bija ap 70 000. Šī neatbilstība ilgtermiņā var kaitēt ekonomikai, jo tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tādos reģionos kā Reinzeme-Pfalca trūks aptuveni 50 000 kvalificētu darbinieku.

IHK Koblenz rīkotājdirektora Holgera Benca piemērs parāda, ka šī situācija ir īpaši sarežģīta mazajiem uzņēmumiem. Viņš uzsver, ka pieprasījums pēc praktikantiem saglabājas augsts, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju. Arvien izteiktāka kļūst arī attieksme, ka studijas varētu būt pārvērtētas – par to liecina Aleksandras Žilas piemērs, kura apzināti nolēma nestudēt un izvēlējās praktisko apmācību un tādējādi veidoja veiksmīgu karjeru.

Akademizācija pret praktisko apmācību

No jaunās pētnieku grupas izriet arī tas, kā ir savstarpēji saistītas pētniecības un darba tirgus norises. Plānotie pētnieciskie pasākumi paredzēti ne tikai studiju un amatniecības saistību izzināšanai, bet arī apmācību piedāvājumu lomas nostiprināšanai. Atkal pieaug vidusskolu absolventu īpatsvars apmācību vietu pretendentu vidū, kas varētu būt pozitīva apmācības kvalitātes attīstība.

Rezumējot, var teikt, ka MLU jaunā pētnieku grupa rāda nozīmīgu piemēru būvniecības profesiju akademizācijas jomā un vienlaikus risina kvalificētu darbinieku trūkumu. Lai gan akadēmiskā apmācība tiek augstu novērtēta, joprojām pastāv izaicinājums padarīt praktiskās apmācības centrus un arodmācības pievilcīgus, un tam steidzami nepieciešamas jaunas reformas. Tāpēc būvniecības nozares attīstībai būs ne tikai izšķiroša ietekme uz pētniecību, bet arī uz praksi.

Interesants būs arī plānotais podkāsts, kurā tiks aplūkotas akademizācijas un apmācības tēmas no dažādām perspektīvām gan no pētnieku, gan praktiķu puses. Šādas iniciatīvas varētu palīdzēt padarīt būvniecības nozari ilgtspējīgu un piesaistīt šai svarīgajai nozarei jaunus talantus.