Tiesa noliek deportāciju: Vācija patvēruma lietās pārkāpj ES likumus

Tiesa noliek deportāciju: Vācija patvēruma lietās pārkāpj ES likumus

Frankfurt an der Oder, Deutschland - Berlīnes tiesa ir nolēmusi, ka Vācija pārkāpj ES likumus, kad trīs Somālijas pilsoņi izvieto Polijā uz robežas. Šis spriedums, kas publicēts 2025. gada 2. jūnijā, ir nozīmīgs precedents pašreizējā migrācijas politikā. Somālijas patvēruma meklētājus, ieskaitot divus vīriešus un sievieti, Robežpolicija noraidīja dzelzceļa stacijā Frankfurtē. Tiesa atzina, ka Vācijas varas iestāžu lēmumi, pamatojoties uz pieņēmumu, ka patvēruma meklētāji ir nelikumīgi no "drošas trešās valsts", jo Vācijai ir pienākums apstrādāt patvēruma pieteikumus. Spriedums rada jaunus jautājumus par federālās valdības praksi un vadlīnijām kanclera Frīdriha Merca pakļautībā, kurš īsteno agresīvu migrācijas politiku, kuras rezultātā nesen bija jauna vadlīnija.

Tiesa nolēma, ka deportācija pārkāpj Dublinas rīkojumu. Šis regulējums regulē, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma pārbaudi, un attiecas uz visām ES valstīm, kā arī Norvēģijai, Islandei, Lihtenšteinai un Šveicei. Saskaņā ar Dublinas III rīkojumu, kas ir spēkā kopš 2003. gada, katrs patvēruma pieteikums dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts pirmo reizi. Šajā konkrētajā jautājumā tika atklāts, ka Vācija to neatbilst, kā rezultātā tika noteikts, ka pieteikumu noraidīšana ir likumīgi nederīga. Procedūra arī nosaka, ka, ja nodošana nesecina savlaicīgi, atbildība tiek nodota Vācijai, kas šajā gadījumā ir būtiska.

patvēruma politikas kritika

Lēmumu pieņēma patvēruma politikas atbalstītāji un kritiķi. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts aizstāvēja federālās valdības pasākumus un sacīja, ka patvēruma sistēma nav izdevusies. Opozīcijas politiķi, tāpat kā Irēna Mihalika no zaļumiem, spriedumu raksturoja kā "smagu sakāvi" Merz valdībai. Kārlis Kopps no pro asilikas kritizēja deportāciju kā "nelikumīgu nacionālo vienpusējo pasākumu praksi" un aicināja atgriezties somāliešos uz Vāciju.

Prakse par patvēruma meklētāju atlaišanu vācu robežās ir arī reformētu patvēruma tiesību aktu kontekstā Eiropā. 2025. gada maijā Eiropas Komisija iepazīstināja ar mehānismu, kas dalībvalstīm varētu noraidīt patvēruma meklētājus, kuri ir ceļojuši pa “drošu” trešo valsti. Tomēr kritiķi norāda, ka tādas valstis kā Ungārija un Polija bieži atsakās pieņemt patvēruma meklētājus un tādējādi grauj Dublinas rīkojumu, atstājot tos, kuri meklē aizsardzību nestabilos apstākļos.

Dublinas rīkojuma fons

Dublinas rīkojums ir Eiropas patvēruma sistēmas centrālais elements, kura mērķis ir ietvert sekundāro migrāciju ES. Šis regulējums parāda valstīm, kuras lūdz patvērumu pieņemt lēmumu par atbildību sešu mēnešu laikā. Izaicinājums ir tas, ka daudzām dalībvalstīm, it īpaši attiecībā uz pieaugošo bēgļu skaitu, ir grūtības izpildīt šīs saistības. Turklāt šaubas par sociālajiem standartiem citās ES valstīs var arī novest pie tā, ka Dublinas rīkojums tiek apturēts, jo daudzi bēgļi ziņo par vardarbību un sliktiem apstākļiem tādās valstīs kā Itālija, Grieķija vai Polija.

Situāciju sarežģī arī kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma, par kuru tika nolemts 2024. gada aprīlī. Šī reforma nodrošina obligātas robežas metodes, kas jāveic aizturēšanas apstākļos, kas noved pie tā, lai apsvērtu atbilstību cilvēktiesību standartiem. Jaunais migrācijas un patvēruma pakts, kas ir aprakstīts, potenciāli varētu palīdzēt samazināt likumīgos standartus un nodot ārpakalpojumu patvēruma procedūras trešajās valstīs. Šāda attīstība varētu vēl vairāk pasliktināt patvēruma meklētāju apstākļus Eiropā, savukārt Tiesas lēmums Vācijā norāda uz iespējamo pagrieziena punktu šajā diskusijā.

Šī sprieduma juridiskās sekas un reakcija uz to ir virziena virziens turpmākai migrācijas politikai ne tikai Vācijā, bet arī Eiropā kopumā. Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem valdības saskaras, šim spriedumam varētu būt būtiska ietekme uz politisko diskusiju par patvērumu un migrāciju nākamajā gadā