Krāpnieki Kemnicā: vairāk nekā 70 000 eiro zaudējumi senioriem!

Krāpnieki Kemnicā: vairāk nekā 70 000 eiro zaudējumi senioriem!

Biedējoša krāpniecība nesen beidzās Hemnicas, Erzgebirges un Cvikavas reģionā. Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem no Bezmaksas prese Aizturēts 36 gadus vecs aizdomās turamais, kurš tiek turēts aizdomās par vairāku krāpšanas noziegumu izdarīšanu. Kopējie zaudējumi sasniedz vairāk nekā 70 000 eiro. Vīrietis, vācu izcelsmes turks, 2023. gada martā uzdevās par bankas darbinieku un zvanīja pie apkārtnes vecāka gadagājuma iedzīvotāju durvīm.

Šo negodīgo darbību kulminācija notika 17. martā, kad vainīgais sazinājās ar kādu 98 gadus vecu vīrieti no Kemnicas-Grīnas. Zvanītājs apgalvoja, ka seniora bankas kontā ir bijuši nopietni pārkāpumi, un izvilcis sensitīvu informāciju, tostarp viņa personas identifikācijas numuru (PIN). Lai pabeigtu krāpšanu, viņš esot nosūtījis “policistu”, kurš paņēmis debetkarti un vairākus tūkstošus eiro skaidrā naudā. Reģionā no 17. līdz 23. martam kopumā reģistrēti 20 krāpšanas nodarījumi, deviņos gadījumos nodota skaidra nauda. Par laimi, daudzi potenciālie upuri krāpniecību atpazina laikus.

Lietas attīstība

Kemnicas kriminālpolicija reaģēja ātri un nodrošināja svarīgus datus no bankomātiem, kuros tika izmantotas nozagtās EK kartes. Šīs izmeklēšanas rezultātā tika noskaidrota aizdomās turamā persona. Kad viņu aizturēja Ziemeļreinā-Vestfālenē, policija atrada arī zagtas skaidras naudas kartes un pret viņu tika uzsākta pirmstiesas apcietinājuma lietvedība. Šobrīd šo lietu izskata Kemnicas prokuratūra un pēc tam Karlsrūes prokuratūra.

Krāpniecība, kurā vainīgie uzdodas par policistiem, nav jauna metode. Par to ziņo arī Policijas padoms. Šāda pieeja ietver krāpniekus, kuri pa tālruni apgalvo, ka zagļi meklē upuru uzkrājumus. Viņi arī izmanto tehniskos līdzekļus, lai parādītu oficiālos neatliekamās palīdzības numurus un parādītu viltotas ID kartes. Cietušajiem bieži tiek radīts iespaids, ka viņi runā ar īstām amatpersonām.

Krāpšanas novēršanas padomi

Policija ir apkopojusi dažus vienkāršus, bet efektīvus ieteikumus, lai izvairītos no krāpšanas. Tas ietver:

• Unbekannte Personen nicht in die Wohnung lassen.
• Immer den Dienstausweis von angeblichen Amtspersonen verlangen.
• Bei Zweifeln stets die Behörde selbst anrufen.
• Am Telefon keine sensiblen finanziellen Informationen preisgeben.
• Im Zweifel auflegen.
• Kein Geld an unbekannte Personen übergeben.

Turklāt plaši izplatīti ir arī tā sauktie “mazbērnu triki”, kuros krāpnieki uzdodas par radiniekiem un spiež viņus pārskaitīt naudu. Tas padara vēl svarīgāku informācijas sniegšanu un uzticības radīšanu, īpaši gados vecāku cilvēku vidū. Skaļi Policija Hesē Senioru vidū pieaugušas bailes no noziedzīgiem draudiem, lai gan statistiski mazāka iespēja kļūt par noziegumu upuriem. Šī subjektīvā uztvere ietekmē drošības sajūtu un var samazināt skarto dzīves kvalitāti.

Aizsardzība un drošība ir svarīgi jautājumi. Lai iegūtu plašāku informāciju, ir pieejami resursi un ceļveži par preventīvajiem pasākumiem, kas īpaši pielāgoti senioriem. Viņi var ne tikai padarīt dzīvi drošāku, bet arī atvieglinātāku.