Wanderlust un jūra: Saksija plāno jaunu kursu kruīzu industrijā

Wanderlust un jūra: Saksija plāno jaunu kursu kruīzu industrijā

Kruīzu tendence ir plaukstoša – īpaši pēdējos gados kuģu braucieni piesaista arvien vairāk cilvēku. Taču tam, kas pirmajā mirklī šķiet vilinošs, ir arī savas ēnas puses. Leipcigas rakstniece Kati Naumane savā tikko izdotajā romānā “Fernwehland” rezumē tieši šo sajūtu. Viņa stāsta par nepiepildītajām ilgām un ar tām saistīto klejotāju kāri, kas dod daudz iemeslu ceļošanai. Tēma ir tik plaši izplatīta, ka tā krustojas ar vides jautājumiem, īpaši, ja runa ir par kruīziem.

Galu galā, kruīza kuģa AIDAnova kapteinis Jenss Janausčeks aizraujas ar jūru. Taču viņa mīlestība pret jūrniecību ir krasā pretstatā kreisēšanas ietekmei uz vidi. Galu galā pasaulē ir vairāk nekā 400 kruīza kuģu, kas kopā piedāvā vietu desmitiem tūkstošu pasažieru, kā teikts Planet Wissen ziņojumā. Jaunākais kuģis “Icon of the Seas” var uzņemt pat līdz 7600 pasažieru.

Klimatam draudzīgs kruīzu tūrisms – utopija vai realitāte?

Problēmas ir milzīgas: kruīza kuģi bieži izmanto mazutu, kas ir videi kaitīgāks nekā automašīnās izmantotā degviela. Brauciens no Apvienotās Karalistes uz Ņujorku vien pasažierim var radīt līdz pat 9 tonnām CO₂ ekvivalenta, savukārt lidojums turp un atpakaļ no Diseldorfas uz Ņujorku rada tikai aptuveni 2,8 tonnas emisiju. Šie skaitļi parāda ievērojamās emisijas, kas saistītas ar kruīzu nozari. Pirms pandēmijas katru gadu tika emitētas vairāk nekā 23 megatonnas CO₂ un ievērojams daudzums slāpekļa un sēra oksīdu, nodarot kaitējumu ne tikai videi, bet arī cilvēku veselībai, kā liecina Transporta un vides asociācijas analīze.

Neraugoties uz aktuālajām vides krīzes pazīmēm, ko saasina kruīzs, ir arī spilgti punkti. Slaveni kuģniecības uzņēmumi, piemēram, MSC Cruises un TUI Cruises, cenšas nodrošināt klimatneitrālus kruīzus, kas jāīsteno līdz 2030. gadam. Uzņēmums Carnival Corporation arī nosaka klimata mērķus līdz 2050. gadam, tostarp neto emisiju samazināšanu, un nākotnē uz kuģa piedāvās vairāk krasta enerģijas. Bet vai ar to pietiek?

Tradicionālās flotes izaicinājumi

Kruīzu tūrismu veido ne tikai jaunie luksusa laineri. Kristofs Springers no Saxon Steamshipping stāsta par izaicinājumiem, ar kuriem ir jācīnās gandrīz 200 gadu ilgajai airēšanas tvaikoņu tradīcijai uz Elbas. Piemēram, “Diesbar” ir pasaulē vienīgais ar oglēm darbināmais tvaikonis, kas nav gluži videi draudzīgs. NABU pārstāve Sönke Diesner atzīst nozares progresu, taču zina arī to, ka pāreja uz videi draudzīgām alternatīvām notiek pārāk lēni.

Vēl viena problēma ir atkritumu apsaimniekošana: kruīza kuģi vien katru dienu rada vairāk nekā 300 litrus notekūdeņu uz vienu pasažieri un rada ceturto daļu no cietajiem atkritumiem pasaules jūras transportā. Videi jutīgās zonās, piemēram, Karību jūras koraļļu rifos, tie nodara lielus postījumus, spējot iznīcināt līdz 200 kvadrātmetriem rifu uz vienu kuģi.

Personīgā pieredze un ceļojumi

Neskatoties uz to, klejošanas kāre paliek nemainīga. Daniela Pērtla, psihiatrijas un psihoterapijas speciāliste, savā grāmatā “Wanderlust” ir saistījusi personīgo ceļojumu pieredzi un evolūcijas aspektus. Viņa skaidro, ka šajā kontekstā svarīga loma ir “klejojošajam gēnam”. Ikdienu uz kuģa un ar to saistītos izaicinājumus apspriež arī ārsts Reinhards Frīdls, kurš strādā uz kruīza kuģiem un drīzumā izdos grāmatu “Ārsts katram viļņam”.

Tātad kruīzu nozares nākotne ir atkarīga no tā, cik ātri un efektīvi tiks ieviesta ilgtspējīga prakse. Joprojām ir aizraujoši redzēt, vai tas var sniegt risinājumu aktuālajai vides problēmai, vai arī vēlme pēc piedzīvojumiem un attāluma gūs virsroku. Atbilstoši devīzei: “Ja neuzdrošināsies, tu neuzvarēsi!”