Bīskaps Ipolts: 60 gadus pēc Vācijas un Polijas izlīguma vēstules

Bīskaps Ipolts: 60 gadus pēc Vācijas un Polijas izlīguma vēstules

Laikā, kad sarunas starp Vāciju un Poliju kļūst arvien svarīgākas, bīskaps Volfgangs Ipolts no Gērlicas uzsver vēsturiskās 1965. gada vēstuļu apmaiņas aktualitāti. Šis pirmais solis Vācijas un Polijas bīskapu saziņā tiek uzskatīts par abu valstu izlīguma stūrakmeni. Ipolts uzsver, ka vēstuļu apmaiņa bijusi ne tikai oficiāla sarakste, bet arī uzbūvēts tilts, kas ļāva abām pusēm vērsties pie savas pagātnes un kopīgi skatīties uz priekšu. Catholic.de ziņo, ka savā vēstulē poļu bīskapi formulēja vārdus: “Mēs piedodam un lūdzam piedošanu”, savukārt vācu atbilde ietvēra “briesmīgu lietu” atzīšanu poļu tautai.

Šīs ievērojamās apmaiņas 60. gadadiena tiks atzīmēta 18. novembrī ar svinīgu Vācijas un Polijas Bīskapu konferences pasākumu Vroclavā. Ir plānota izstāde un kopīgs paziņojums, lai uzsvērtu izlīguma ilgstošu nozīmi. Turklāt Polijas bīskapiem ir ambīcijas panākt, lai UNESCO šo korespondenci atzītu par nemateriālo kultūras mantojumu, kas vēl vairāk izceļ tās kultūras nozīmi.

Baznīcas izaicinājumi un solidaritāte

Ipolts stāsta arī par pašreizējām norisēm Polijā un atzīst, ka arī tur tiek apšaubīta ticība. Sekularizācijas palielināšanās ir tēma, kas satrauc gan vāciešus, gan poļus. Neskatoties uz izaicinājumiem, Ipolts neizjūt nekādu politisko spriedzi baznīcas diskusijās; Gluži pretēji, attiecības ar poļu kolēģiem viņš raksturo kā “atvieglotas un brālīgas”. Uz robežkontroli raugās mierīgi, kas liecina, ka pieaug līdzāspastāvēšana pāri valstu robežām.

Kamēr baznīca mainās, kopīgā vēsture joprojām ir Vācijas un Polijas sadarbības enkurpunkts. Baznīcas pārstāvji neapšaubāmi ir parādījuši labu roku izlīgšanas darbā.

Pavisam cits stāsts: Zemnieks meklē sievu