Leipcigas budžets krīzē: miljonu dolāru deficīts un taupības plāni gaida!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Par budžetu, finanšu problēmām un plānoto 100 miljonu eiro ietaupījumu Leipcigas dome spriedīs 2025.gada 6.jūlijā.

Leipzigs Stadtrat diskutiert am 6. Juli 2025 über den Haushalt, Finanzprobleme und geplante Einsparungen von 100 Millionen Euro.
Par budžetu, finanšu problēmām un plānoto 100 miljonu eiro ietaupījumu Leipcigas dome spriedīs 2025.gada 6.jūlijā.

Leipcigas budžets krīzē: miljonu dolāru deficīts un taupības plāni gaida!

2025. gada 6. jūlijā Leipcigas pilsētas dome apstiprināja jaunu budžetu 2025. un 2026. gadam, kas būtu jāapstiprina, bet vēl gaida apstiprinājumu valsts vadībā. Kā Leipcigas interneta laikraksts Kā ziņots, 26.jūnija domes sēdē tika apspriesta nauda, ​​kas sākotnēji bija plānota 2024.gadā, taču to nevarēja izmantot. Tas skar vairāk nekā 14,5 miljonus eiro no projektiem, kas sākti 2024. gadā, bet par kuriem vēl nav izrakstīti rēķini.

Īpaši aizraujoša ir nepieciešamība pārcelt vēl 5,2 miljonus eiro uz 2025. gadu, lai turpinātu konkrētus projektus. Kamēr finanšu mērs Torstens Bonovs rīkojas stingrāk nekā iepriekšējos gados un noraida 44 475 eiro pārskaitīšanu brīvās mākslas un kultūras veicināšanai, kreiso domes deputāte Mendija Gērunga pauž neizpratni par šo līdzekļu nepārskaitāmību. Mērs Burkhards Jungs norāda, ka trūkst konkrēta līdzekļu iezīmēšanas un runā par "saspīlēto budžeta situāciju".

Finansiālais status quo

Finansiālā situācija Leipcigā joprojām ir saspringta. Kārtējā gadā tiek prognozēts negatīvs rezultāts aptuveni 61 miljona eiro apmērā un pieaugošs deficīts. Informācija no MDR ziņas Ziņojumā teikts, ka pilsēta jau šobrīd uzrāda masveida parādu pieaugumu, kas pieaudzis no 524 miljoniem eiro līdz 1007 miljoniem eiro. Tas rada jautājumus par Leipcigas finansiālajām rīcības spējām.

Lai novērstu šo postu, tuvāko trīs gadu laikā pilsēta plāno ietaupīt 100 miljonus eiro. Šie pasākumi notiek brīvprātīgas budžeta drošības koncepcijas ietvaros, kā viens no izmaksu samazināšanas variantiem tiek apspriests darbinieku skaita samazinājums. Plānots līdz 2027. gadam saglabāt aptuveni 500 darbavietas. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, Bonew uzsver, ka nevienam nav jābaidās par savu darbu un nevajadzētu būt tūlītējai atlaišanai.

Tajā pašā laikā arī citas pilsētas, piemēram, Leverkūzene, saskaras ar izaicinājumiem finanšu plānošanā. 2024.gada budžeta projektā Leverkūzenē plānoti ieņēmumi 939,7 miljonu eiro apmērā, savukārt izdevumi ir 950,7 miljoni eiro. Ciešs salīdzinājums liecina, ka budžeta situācija Leverkūzenē uzrāda sākotnējo deficītu 9,1 miljona eiro apmērā, taču to var kompensēt, izmantojot izlīdzināšanas rezervi. Investīciju budžeta apjoms būvdarbiem un iepirkumiem ir aptuveni 203,7 miljoni eiro, kas vēl vairāk kontekstualizē plānošanu Leipcigā. Informāciju par to var apskatīt domes informācijas sistēmā.

Rezumējot, Leipcigas finansiālās izredzes ir tikai rožainas. Tā kā stingrs taupības plāns vēl ir jāizstrādā, pilsēta saskaras ar izaicinājumu samazināt deficītu, vienlaikus saprātīgi izmantojot esošos resursus. Vai tas izdosies, vēl ir jāredz.